Meža avene
Rubus idaeus

Saistīts attēls

Neliels dzelkšņains puskrūms līdz 1.5-2m augstumam, ar garu ložņājošu sakneni. Pirmajā gadā jaunie dzimumi ir neauglīgi, zaļi, klāti ar nelielu aplikumu, zāļveidīgi. Dzinumi klāti ar maziem un asiem dzelkšņiem, tuvojoties ziemai jaunie dzinumi pārkoksnējas.

Divgadīgie dzinumi sāk veidot ziedkopas, sāk ražot augļus, pēc kā izžūst un atmirst. Uz ziedošajiem dzinumiem lapas staraini saliktas no 3 lapiņām, uz neziedošajiem no piektās lapiņas iegareni olveidīgas, plātnes virspuse gandrīz kaila, apakšpuse pelēkbalta, tūbaina, gals smails, malas zobainas. Kauslapas paliek pie augļa, noziedot atliecas. Vainaglapas baltas, garākas nekā kauslapas.

Auglis ir sārti sarkanā krāsā. Zied maijā, jūnijā. Augļi nogatavojas jūlija beigās, augustā.

Ārstnieciskam nolūkam, galvenokārt,  izmanto meža avenes augļus. Augļus ievāc pēc to nogatavošanās, bez ziedkājiņas, sausos laika apstākļos. Mazliet apvītina un tad žāvē žāvētājos 50-60C temperatūrā, augļus izverot uz papīra 2-3cm biezā slānī. Var žāvēt arī temperatūras regulējamā krāsnī. Žāvētu augļu smarža ir patīkama, garša ir skābeni salda. Augļus nevar uzglabāt ilgāk par 2 gadiem.

Lapas un ziedus ievāc maijā- jūnijam un žāvē iekarinātus svaigā gaisā.

Svaigi meža avenes augļi satur līdz 11% cukurus (glikozi, saharozi, fruktozi), nedaudz ēteriskās eļļas, organiskās skābes (ābolu skābi līdz 2,2%, vīnskābi, citronskābi, salīcijskābi, skudrskābi), pektīnvielas, olbaltumvielas un gļotvielas, vitamīnus no A, B, C, PP grupām, nokotīna un folija skābi, spirtus ( vīna, izoamila), karotīnu, flavonoīdus, miecvielas un antociāna vielas, kumarīnus, sitosterīnu, cianīna hlorīdu, ketonus (acetoīns, diacetils), benzaldegils, mikro un makro elementi.

Lapās un ziedos atrodamas miecvielas, flavonoīdi, cukurs, organiskās skābes, vitamīns C un dažādi minerāļie sāļi. Sēklās ir līdz 22% augu tauku un fitosterīns 0.7%. Lapās uzkrājas mangāns.

Ārstnieciskā nozīme

Meža avenes augļiem piemīt sviedru dzenošas, drudža mazinošas, pretiekaisuma, pret cingas, savelkošas, tonizējošas un viegli diurētiskas īpašības. Preparāti no lapā un jauniem dzinumiem iedarbojas- asiņošanu apturoši, spazmolītiski, asins attīroši un antitoksiski, tos izmanto, lai sakārtotu un normalizētu vielmaiņu.

Tautas medicīnā tiek izmantotas visas auga daļas. Augļus lieto uzturā vienalga kādā veidā (svaigus vai žāvētus) gripas laikā un ja vienkārši pietrūkst spēki. Žāvēti augļi, ievārījums un jauno dzinumu novārījums tiek pielietots pie jeb kādu saaukstēšanās slimību, klepus, angīnas ārstēšanas, palīdzēs arī pie augstas temperatūras un drudža.

Tautas medicīna avenes augļus lieto arī kā pret paģiru un pret vemšanas līdzekli.

Avenes lapas pielieto, ja ir elpceļu vai kuņģa problēmas.

Meža avenes sakņu un ziedu novārījums palīdzēs balto ziedu, nestabila menstruālā cikla, vāju smaganu, hemoroīdu, kuņģa un zarnu trakta slimību, rozes un drudža gadījumā. Šis novārījums palīdzēs arī attīrīt asinis.

Avenes ziedus izmanto arī kā līdzekli, ja ir iekodusi indīga čūska vai skorpions, un kā pretiekaisuma acu slimību gadījumā (konjuktivīts).

Tautas medicīnā izsenis tiek pielietots aveņu sīrups kuņģa sāpju mazināšanai, lai uzlabotu apetīti un sirds darbību. Lapu un augļu tējas pielietoja, kā kosmētisku līdzekli lai attīrītu sejas ādu, ārstējot arī dermatozes un smaganu slimības.

Nav ieteicams lietot

Avenes nav ieteicams lietot podagras un nefrīta gadījumā, jo tajā ir purīnvielu pamata elementi. Tāpat arī avene ir alerģiju raisoša, to uzmanīgi jālieto bērniem un nevajadzētu lietot grūtniecēm un laktācijas periodā.


Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .