Laimes pelēcīte un tās kompānija

Attēlu rezultāti vaicājumam “orthilia secunda”

Augu pasaule ir neiedomājami bagāta ar spēcīgiem un tai pat laikā trausliem augiem, ar kuru palīdzību var panākt brīnumu lietas. Taču šoreiz paskatīsimies uz augiem, kā uz spēcīgām fabrikām, kuras ražo bioloģiski aktīvas vielas un mēs tās varam pielietot savai ikdienas dzīvei. Tie ir glikozīdi, flavonīdi, alkaloīdi, saponīni, gumijvielas, vaski un gļotas, pigmenti un hlorofills, fitosterīni, fosofolipīdi, taukskābes, aminoskābes, vitamīni, organiskās skābes un mikroelementi, skābeklis- ko patērē visa pasaule.

Augi ar saknēm no zemes paņem visu D.I.Mendeļējeva tabulu un to pārvērš spēkā un dod savas sēklas atkal zemei- tas arī ir mūžīgais dzinējs.

Pirmās zāles pasaulē parādījās tieši no augu valstības. Tad tā bija uzmanīga un bijības pilna attieksme un augu izpēte. Pēc pāris gadu simteņiem parādījās rūpniecība un paņēma no augiem tikai konkrētas vielas, izmetot visas balasta vielas mēslainē. Augs satur vielu kopumu un no tā nav pareizi ņemt tikai konkrētas, bet to apskatīsim tālāk, kas ir balasts:

Pektīni- tās ir cukurveidīgas vielas, kuras atgādina gļotvielas. Tās uzbriest ūdenī, veidojot īpašus, koloidālos šķīdumus, kuri adsorbē (ar “d”) zarnu toksīnus, samazina lipoproteīnu saturu bez īpašas piepūles un blakus parādībām, kurus dod statīni. Ar pektīniem bagāti ir ne tikai augļi- āboli, bumbieri, aprikozes taču arī mazāki augļi un ogas- mežrozīte, zemene, upenes un cidonijas.

Gļotvielas- tie ir polisaharīdi, ar kuru palīdzību ir iespējams radīt biezus gļotvielu savienojumus, labi sevī uzsūcot ūdeni. Gļotvielām ir aizsargājošas īpašības, jo tās veido aizsargkārtu uz orgāniem. Dažas gļotvielas ir spējīgas palielināt savus apjomus (uzbriest) zarnu traktā, tādā veidā iegūstot vieglu caurejas efektu. Gļotvielas var izveidot aizsargkārtiņu gan elpceļos, gan barības vadā, tāpat arī ārēji lietojot uz ādas. Gļotvielu saturoši augi ir samērā maz- zalkšu dzegužpuķe, alteja, laminārija (jūras kāposts), lins, Islandes cetrārijs, usneja un citi.

Vaski- pēc struktūras līdzinās ēteriskajām vielām, taču ir daudz vieglākā formā izteikta baktericīdā un  antiseptiskā iedarbība. Vaski visvairāk ir priežu pumpuros, papeles pumpuros, bērzu pumpuros un lapās un citur.

Gumijvielas- eksudatīvi produkti, kuras veido kokam mizu vai zaru plaisu aizpildījumu. Līdzvērtīgs mūsu limfai, kura noskalo svešķermeņus un tālāk jau sakalst vides ietekmē. Kalpo par pamatvielu, dabīgas bāzes līmes izstrādē. Tāpat arī pielieto lai vārītu ķīseļus, vai izgatavotu želejas.

Izgatavojot zāles, sanāk, ka ražotājs “kopā ar ūdeni, ārsts izlēja arī mazuli!” Taču neatkarīgi  no tā, augu pasaule vēl aiz vien ir lielisks palīgs ikvienam cilvēkam. Ar to palīdzību tiek ārstēts vēzis, sēnīšu slimības, poliartrīti, psoriāzes, bronhiālās astmas, epilepsijas, neauglību, imūndeficītu un daudz ko citu, pat lietas, ar kurām netiek galā mūsdienu zāles. Ķērpji un dažādas sūnas aizvieto antibiotikas, tiek galā ar tuberkulozi un strutainām angīnām, vienkārša kumelīte un nātre noņem spazmas, rudzupuķe- iekaisumus, pīlādzis- pazemina spiedienu, sarkanā sakne- paaugstina.

Ar dažāda veida depresiju, kas ir mūsdienās īpaši aktuāli, tiek galā melnā vistene un zilā kāpnīte- tās dāvās dziļu miegu; sirdi nomierinās vilkābele un sirds mātere, un nieres izskalos traganzirnis, apaļlapu zemciete, ķeraiņu madara, upeņu lapa taču plaušām noderēs ārstniecības lākacis, mālēpe, vaivariņš, deviņvīru spēks un vēl trīs desmiti dažādu augu, kas noderēs dažādās dzīves situācijās.

Cimifūga- samazinās hipofīzas audzēju augšanas ātrumus, melnā velnoga (baladonna) noņems spazmas un sāpes, maura sūrene un rubija iztīrīs organismu no akmeņiem, kapmirtes, kurpītes un plankumainais suņstobrs samazina ļaundabīgu audzēju izmērus, ehināceja stimulē interferonogenēzi, mārdadzis atjaunos aknas šūnas; baltais āmulis, nātre, ārstniecības brūnvālītes, amoliņš, ganu plikstiņš ar bergēniju apturēs asiņošanas, purva un parastā vārnkāja un virza samazinās sāpes locītavās. Dadža sakne palīdzēs ostiohondrozes gadījumā, tauksaknes sakne palīdzēs sadziedēt lūzumus, laimes pelēcīte palīdzēs izārstēt neauglību.

Nav sliktu vai nelietderīgu zālīšu. Pat agrāk bija tāds joks, kad zāļu vācējs, kārtoja pēdējo eksāmenu, pie sava skolotāja, tas to sūtīja mežā un teica lai atnes zālīti, kura neko nespēj ārstēt un palīdzēt. Eksāmens tika uzskatīts par nokārtotu, ja māceklis atgriezās tukšām rokām.

Tai pat laikā, mēs pie mājas nīcinām dadzi, mārrutku un citus vērtīgus augus. Japāņi, piemēram, dadzi ēd kā delikatesi, kas tīra organismu, kā plaša profila slimnīca tīra asinis,aizvietojot hemmodialīzi; atjauno un atsāpina locītavas, aknas, ādu; saista imūnkompleksus, palielina diabēta gadījumā rezerves ar drošajiem inulīna ogļhidrātiem, likvidē alerģiskas reakcijas, glābj no matu izkrišanas, un tam piemīt tiešas pretvēža īpašības un tas spēj palielināt apoptozi!

Apoptoze- ģeniāls organisma mehānisms, kurš nodrošina vēža šūnas pašnāvību. Jā, dabā pilnīgi viss ir izdomāts un tā ir paredzējusi pilnīgi visu savos ģenētiski sarežģītajos procesos. Apoptoze ir arī skaista un vērtīga parādība- vēža šūnai nomirstot tā sadalās mazās vakuolās, kuras uzreiz tiek savāktas ar makrofāgu palīdzību! “Pieēdoties” tās savukārt rada vēža nekrozo faktoru.

Pats briesmīgākais paradoks mūsu laikos ir nesaprotamais slimnieku pieaugums un slimo gan jauns, gan vecs. Cilvēki pret zālēm kļūst rezistenti, mocas ar smagām blakus parādībām ar kurām nereti pati slimība ir īsta dāvana- un neskatoties uz to, ka ir spēcīgākās un mūsdienīgākās zāles pieejamas. Šo zinātni taču veido īsti savas nozares speciālisti, profesionāļi un zinātnieki. Par godu cilvēku veselībai ir nomocīti neskaitāmi suņu (par nelaimi viņiem, tie atzīti par fizioloģisko cilvēku modeli). Desmitiem gadu pirms zāles parādās tirgū tās tiek izmēģinātas uz dzīvniekiem pēc tam uz brīvprātīgajiem.

Un viss ir tik vienkārši! Zālēs ir doma, māksla, meklējumi, bet nav paša galvenā- harmonijas, kas ir pieejams tikai augā kopumā. Neviens un nekad nebūs gudrāks par dabu. Augam, tāpat kā cilvēkam nav lieku orgānu vai daļu, tāpēc arī ārstēšanās ar augiem būs bez blakus parādībām (to darot pareizi). Ja, vienīgi ir kāda individuālā nepanesamība.

Tā arī pastāv divas nozares, farmakoloģija un fitoterapija. Kas ir skumji, ka daba no sākuma piedod, pēc tam nežēlīgi ieņem savu vietu, kā nepareizā virzienā pagrieztas upes lauž turbīnas un cunāmi viļņi noslauka pilsētas, tāpat arī cilvēki, kas pateicoties zālēm, kļūst par hroniķiem un tiek bez žēlastības norakstīti, tā augi aiziet sarkanajās grāmatās.

Pie šādiem augiem šodien pieder rožainā radiola, vīru dzegužpuķe, Urālu lakrica, melnā ozolpaparde, savvaļas peonija, pavasara adonis. Un tie ir labi, ārstniecības augi! Pārējie gaida savu kārtu.

Daudz tiek rakstīts par laimes pelēcīti jeb ortīliju, īpaši internetā. Nereti pat tā tiek dēvēta par augu pasaules Ievu. Visas ginekoloģiskās kaites atkāpjas viņas priekšā- miomas, adenozes, endometriozes un olnīcu cistas; erozijas un endometrīti; adneksīti un ooforīti; vadu necaurejamība un aizaugumi; hroniskas iegurņa sāpes un jeb kādi menstruālā cikla traucējumi līdz pat amenorejas, pms un mastopātijas, vaginīta, kolīta un, protams, neauglība. Un vēl vairāk, šīs zālītes nereti tiek pieminētas arī pie afrodozijiem! Gribas ticēt un pārbaudīt arī!

Pētot Laimes pelēcīti jeb ortīliju ir jāvērš sava uzmanība uz trīs svarīgām lietām:

       1) Visi mūžzaļie augi ir pārbagāti ar vitamīniem, mikroelementiem un bioloģiski aktīvām vielām, kuras tiek krātas visu vasaru, lai pārdzīvotu garo ziemu;

       2) Vairošanās veids nodrošina praktiski momentānu zaudētās auga daļas aizvietošanu.

       3) Spēja nodrošināt sev adoptāciju un ilgmūžību. Spēja pielāgoties esošajiem apstākļiem un neiznīkt.

Jeb kura normāla cilvēka mērķis ir nodzīvot pietiekami garu dzīvi un maksimāli maz slimot. Ja, papētīsiet ilgdzīvotājus viņiem parasti ir veselīgs dzīves veids- pārtikā lieto daudz bioloģiski akīvas vielas, tējas, medus, mazgājās rasā, staigā basu kāju.

Laimes pelēcīte tik tiešām ir spēcīga zālīte un spēj palīdzēt pie dažādām problēmām, bet atsauksimies, protams, arī uz zinātnisku disertāciju, kuras autors ir Svetlana Sergejevna Lombojeva no 2005 gada.

Laimes pelēcītes jeb ortīlijas virszemes daļā noteikts:

        1) Flavonoīdi kvercetīna un kempferola veidā- vislielākā iedarbības dažādība ir tieši flavonoīdiem. To vienkārši ir liela dažādība- irodoīdi, kvercetīni, rutīns. Nereti tiem tiek pieskaitīti arī auga pigmenti. Tāpēc nereti saka kādas krāsas augus un augļus vajag ēst. Tie kas seko šiem ieteikumiem, zina, ka flavonoīdi stiprina kapilārus. Atgriež tiem jaunību, elastību un liek pamatu aktīvai ilgmūžībai. Top arī skaidrs, kamdēļ augu maisījumos, kas paredzēti smadzeņu darbības uzlabošanai ietilpst tādi augi, kā griķi, Japānas sofora, mežrozīšu augļi un aronija. Flavonoīdi samazina iekaisumu, uzlabo gremošanu, palielina kuņģa sulas sekrēciju; noņem spazmas un noņem sāpes koliku, griezošu sāpju un akmeņu pārvietošanās gadījumos; samazina asins spiedienu. Aktīvākie ir kvercetīns un rutīns.

        2) Glikozīdi- ļoti aktīvi līdz pat indīgi ūdeņraža, sēra, oglekļa, slāpekļa un glikozes savienojumi. No 6 grupām svarīgākie ir sirds glikozīdi, kurus satur maijpuķīte, pavasara adonis, sarkanā uzpirkstīte, ārstniecības mugurene. Preperāti , kuri satur šo augu glikozīdus visbiežāk izsauc saindēšanos un pārdozēšanu. Šie preperāti ķermenī uzkrājas un ir pavisam maza robeža starp terapeitisku un toksisku iedarbību. Viena lieka preperāta pile var pat apturēt sirds darbību. Savās grāmatās par to pat min slavenā rakstniece Agata Kristī, kura mīlēja savus varoņus nogalēt izmantojot glikozīdus. Te arī ir tas balasts, par kuru runājām, dabīgs augs neko tādu neatļautos, taču izdalītas konkrētas vielas var būt nāvējošas.

               a) Iridoīdi- rūgtvielas, kuras paliela kuņģa sekrēciju un stimulē gremošanu. Pateicoties rūgtvielām tie lieliski nostrādā uz mēles receptoriem un stimulē kuņģa reakciju. Augi, kuri satur iridoīdus izsenis tiek pielietoti, lai ārstētu gastrītus, sliktu apetīti, zarnu trakta problēmas- dzeltenā rezēda, ārstniecības pienene, purvai airas saknenis un citi. Iridoīdiem piemīt urīndzenošas, sedatīvas, spazmu noņemošas īpašības. Gatavs līdzeklis pirmsmenstruālā sindroma gadījumos.

             b) Saponīni- tie ir vieni no visaktīvākajiem un daudzveidīgākajiem glikozīdiem. Tie stimulē un tonizē centrālo nervu sistēmu, regulē ūdens- sāļu apmaiņu organismā pateicoties nātrija saglabājošam urīndzenošam efektam. Saponīniem raksturīgs adoptogēns, sedetatīvs, pretiekaisuma, pretvīrusa un vieglu caureju veicinošas īpašības.  Kliņģerītes traganzirnim piemīt pret aritmijas veicinoši un seditatīvi saponīni, neļķītēm- pretsāpju un dezinficējoši saponīni, kastaņa saponīni- kardiotonizējoši un kapilāru stiprinoši saponīni. Attiecībā uz gļotādām, saponīni ar ir visnotaļ aktīvi- nodrošina atkrēpojošu efektu un mukolītisku iedarbību- tas būtu visu dziedzeru sekrētu sašķidrināšanu, tai skaitā arī vaginālo dziedzeru. Laimes pelēcītes saponīni šķidrina vaginālo sekrēciju, kas ir īpaši svarīgi pie neauglības ārstēšanas,

        3) Fenolskābes- tas ir spēcīgs antiseptiķis, aktīvi pret visiem mikroorganismiem, kā noskaidrojās, Laimes pelēcīte ir spēcīgāka, pret zelta stafilakoku, pat par miltene, kas atzīta par līderi.

        4) Miecvielas- piemīt spēcīgas toksīnu saistošas īpašības un tiešas pret iekaisuma īpašības. Ozola miza, vītola miza, asinszāle, meža zemene, biezlapu bergēnija, ārstniecības brūnvālīte. Lietojot šīs zālītes iekšķīgi vai ārēji, cilvēks atbrīvosies no diarejas, apdegumiem, atvērtām un nedzīstošām brūcēm un dažādu ādas slimību simptomu radītām neērtībām.

        5) Parasti fenoli un to glikozīdi.

        6) Ogļhidrāti, kuri nekādā veidā nekaitēs arī cukura diabēta gadījumā.

        7) Aminoskābes (L- asparagīns, DL-metionīns, DL-P- alanīns, L- cisteīns, DL- serīns) ģenētiskais materiāls, kam pietrūkst, Laimes pelēcīte, labprāt padalīsies.

        8) Organiskās skābes- ābolu, dzintaru, citronu un askorbīnskābe. Tieši šūnu enerģijas avoti. 

        9) Kumarīna atvasinājumi- kumarīni sašķidrina asinis, tas ir tiešākais to iedarbības veids. Lieliski palīdzēs pēc infarkta, hipertonijas, aterosklerozes un aptaukošanās. Kumarīni ir arī spējīgi noņemt spazmas, stiprināt asins vadus, radīt urīndzenošu efektu, veicināt iedegumu (vitiligo), nereti arī atsāpināt. Kumarīnus var sastapt dižzirdzenē, zirgkastanī, divšķautņu asins zālē, smiltāja pērkonamoliņā un tūkstotī citu augu. Sievietes nereti runā par to, ka pastiprinās asiņošana, taču internets stāsta, ka Laimes pelēcīte samazinot asiņošanas- esiet uzmanīgi, tā nav taisnība.

       10) Makro un mikro elementi, tai skaitā arī varš, titāns, mangāns, cinks, kopā divdesmit seši, būtībā praktiski visi nepieciešamie elementi. Mikroelementi ir imunitātes pamats. Un neaizmirsīsism, ka nav nevienas slimības, kuras laikā nerodas titāna deficīts organismā. Titāns nodrošina spēcīgu limfocitītu aizsardzību.

Zinot precīzu Laimes pelēcītes sastāvu, mums ir tiesības apstiprināt, ka tai piemīt visas augstāk minētās īpašības.

Elena Appolonova Bitevoja savā disertācijā 2003.gadā secināja, ka Laimes pelēcītes ekstrakts rada pretiekaisuma, antioksidējošu, membrānstabilizējošu, antimikrobu, drudzi mazinošu, atsāpinošu, spazmolītisku, seditatīvu un diurētisku iedarbību. Pētījums apliecināja, ka fitoekstraktam piemīt spēcīga pretiekaisuma aktivitāte pie asa endometrīta un salpingīta.

Starp citu:

        1) Iegūtas liecības par Laies pelēcītes bremzējošos ietekmi uz fibroģenēzi. Un to par Laimes pelēcīti nezina neviens, izņemot disertācijas autori un šobrīd arī mūs.

Fibroģenēze- tā ir saistaudu veidošanās un augšana- cirozes, hepatīta, jeb kura neizārstēta iekaisuma gadījumā un kā pamatu pie vēža saslimšanām. Ja neauglība saistās ar dzimumceļu necaurlaidību, tad nepieciešams lietot Laimes pelēcīti, kopā ar lielo ceļteku, ugunspuķi un maura sūreni un ne tikai!

        2) Ir noteikts, ka viens no vadošajiem molekulāri-šūnu mehānismiem, izmantojot Laimes pelēcītes sauso ekstraktu ir antioksidanta spēcīgās īpašības. Attiecīgi brīvajiem radikāļiem ir viens ienaidnieks vairāk, mums viens draugs vairāk.

        3) Pierādīts, ka hloroforma un etilacetāta frakcijas, iegūtas no Laimes pelēcītes, rada spēcīgu iedarbību uz membrānu stabilizāciju. Šūnu membrāna nodrošina, ka tajā nokļūst tikai vielas, kas tai nepieciešamas un no tās tiek izvadītas jau tās apstrādātā formā. Attiecīgi, spēcīga membrāna ir pamata noteikums organisma tīrībai!

        4) Eksperimentālā kārtā ir pierādīta iedarbība uz sievietes reproduktīvo sistēmu (paaugstinot gonadotropīnus (estrogēnus) asins sastāvā, reproduktīvo orgānu masas palielināšana). Lūk, arī esam nonākuši pie šī auga īpašajām spējām, kaut arī pats augs nav ne reizi norādīts, kā estrogēnu palielinošs, taču eksperimenti pierāda pretējo. Cikla pirmajā fāzē, Laimes pelēcīte iedarbojas stimulējoši uz follikulām, attiecīgi iegūstam vēl vienu variantu, lai risinātu neauglības jautājumu.

Beidzot mums būs izdevies atminēt Laimes pelēcītes noslēpumu. Visas leģendas par šo unikālo augu ir patiesība. Šis augs ir viens no veiksmīgākajiem izvēlē, kad ir jātiek galā ar neauglības jautājumu, protams, to izmanto, kā sastāvdaļu maisījumam. Šī zālīte palīdzēs tikt galā ar visa veida neauglības formām un mazinās dažādu antibiotiku ietekmi uz sievietes trauslo organismu.

Tagad būtu nepieciešams noskaidrot, kā tad vislabāk to lietot- novārījums, nostādinājums, spirta uzlējums, sīrups ?

Ir vērojama interesanta parādība- spirta uzlējumā (40%) ar attiecību 1:10 iegūstam visvairāk flavonoīdus, taču proporcijā 1:5 antiseptiķus un glikozīdus. Optimāli izmantojamais drogu materiāls ir ne lielāks par 1 mm un to samaļ pirms lietošanas.

Laimes pelēcītes pielietojums uroloģijā vai divas tās pavadones

Apaļlapu ziemciete (Pyrola rotundifolia), Čemuru palēks (Chimaphila umbellata) un Laimes pelēcīte jeb ortīlija (Ortilium secunda). Šis ir pats populārākais ginekoloģiskais trio, par kuru nereti tiek aizmirsts.

Pretmikrobu iedarbība Laimes pelēcītei:

Enterobaktērijas 84%;

Zelta stafilokoks- 70-90%;

Kandidas baktērija- 72%;

Preidomonādes- 91%.

Jautājums- vai pēc šī apraksta vēl ir jautājumi par šo problēmu ārstēšanu izmantojot antibiotikas? 

Šīs zālītes izmanto kopā, vienā novārījumā, jo tās viena otru papildina un rada vienu unikālu gala produktu palīdzot cistīta, pielonefrīta un prostatīta un citos gadījumos.

Un viena lieliska vēsts cilvēkiem, kas sirkst ar glomerulonefrītu- viņi zina, ka ir uz pirkstiem saskaitāmu zālīšu, kuras drīkst lietot. Un apaļlapu ziemcietītes šajā sarakstā līdz šim nebija- tagad ir. Šī puķīte sniedz labvēlīgu, terapeitisku efektu šiem slimniekiem. Noteikts tas ir pēc alaninaminopeptidāzes, kreatīna, urīnvielas un olbaltumvielu sastāva urīnā.

Laimes pelēcīte vīriešiem

Vīriešiem šī zālīte ar nenāks par slikti, jo ir noteikts, ka tā spēj stimulēt spermotoģenēzi- palielinot spermas daudzumu. To var droši izmantot adneksīta, miomu, orhtrītu, prostatītu un adenomu gadījumos.

Starp citu:

Ar Laimes pelēcītes novārījumu mazgā acis; lapas košļā lai mazinātu zobu sāpes; izgatavo ziedes attiecībā 1:5, kuras izmantot tālāk jau brūču, sasitumu ārstēšanā, īpaši tiem kas sirgst ar cukura diabētu. Ziede palielinās dzīšanas ātrumu. Un saknes novārījumu gatavo acu skalošanai, kopšanai.


Laimes pelēcīti labi izmantot kuņģa un divpadsmit pirkstu zarnas čūlas, holecistīta, heptīta, cirozes, kolīta, radikulīta, trūces, podagras un citu slimību gadījumā, kas saistās ar pampumiem un ūdens aizturi- jaukt ieteicams ar maura sūreni, milteni, apaļlapu ziemcieti, čemuru palēku un citām, kuras jau apskatījām. Ir ziņas, ka tā labvēlīgu ietekmi radot arī cilvēkiem, kuri sirgst no epilepsijas.



Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .