Ķērpji

Attēlu rezultāti vaicājumam “lichen”

Šī ir interesanta sadaļa, kurā apskatīsim ķērpjus un kā tos var izmantot ikdienā, pamatā, ārstnieciskos nolūkos. Nevienam jau sen nav noslēpums, ka pie dažādām elpošanas ceļu saslimšanām ļoti plaši tiek pielietots Islandes Cetrārijs, dažādos sīrupos vai ledenēs. Taču bieži vien cilvēki, nemaz neaizdomājas, ka tas viss ap mums aug un ja zina, tad nereti apmulst, jo Latvijā ir sastopamas ap 500 dažādām ķērpju sugām. ^0 no tām ir aizsargājamas, tāpēc, ja neatpazīstat ķērpi, tad labāk to neievākt savām vajadzībām.

Kas tad būtībā ir ķērpis? Ķērpis ir sēnes un aļģes savienojums, vidēji katrā ķērpī ir 5-10% aļģe un pārējais ir sēne. Sēne no aļģes iegūst dažādas organiskās vielas, tai pat laikā aļģe no sēnes iegūst ūdeni un tiek pasargāta no saules staru iedarbības, veidojot savstarpēji izdevīgu simbiozi un tā arī pastāv.

Ir dažādas ķērpju grupas, kuras var sastapt:

  1. Krevu ķēpji- veido plānu kārtiņu, kas cieši saaugusi ar substrātu (pamatni uz kuras tas aug). Krevītes virspusē var redzēt smalkus augļķermeņus.Attēlu rezultāti vaicājumam “krevu ķērpji”
  2. Zvīņu ķērpji- cieši pieauguši pamatnei, taču ķērpja maliņas ir mazliet piepaceltas, kā zvīņas.
  3. Lapu ķērpji- jau būs augstāk attīstīta ķērpju grupa, tai būs atdalāma, gan pamatne, gan vispuse. Pamatnē, būs redzami jau sēņu pavedieni, kas palīdz noturēties ķērpim pie pamatnes.
  4. Krūmu ķērpji- lapotne atgādinās vairāk krūmveida formu- ķērpis būs sazarots.

Kā jau būsiet ievērojuši paši, tad ķērpis ir augu suga, kura spēj izdzīvot praktiski jeb kur- tos minimāli ietekmēs laika apstākļi, taču spēcīgu ietekmi veidos vide (piesārņojums).

Visilgāk dzīvo krevu un zvīņu ķērpji (noteikts vidēji līdz 5000gadu), mazāk dzīvo lapveida un krūmu ķērpji (vidēji līdz 100 gadiem). Krevu un zvīņu ķērpji aug vidēji līdz 2mm gadā, lapu un krūmu ķērpji līdz 3mm gada laikā.

Ķērpji ir jūtīgi pret vides piesārņojumu un ar to palīdzību var noteikt, gan vecumu mežam, alu zīmējumiem, gan arī vides tīrību. Ķērpji, nelabprāt, dzīvo piesārņotā vidē, attiecīgi, jo tīrāka vide, jo plašāka ķērpju daudzveidība. Zinātni sauc par lihenometriju. Iekārtas spēj noteikt gaisa sastāvu konkrētā laikā un vietā, taču ķērpis parāda vides piesārņojumu ilgtermiņā, jo to sugu daudzveidība ir lielāka un tie aizņem lielākas platības, jo vide tīrāka. 

Cilvēks, laikam ejot, ir iemācījies ķērpi izmantot dažādām vajadzībām pateicoties tā pieejamībai, un tas ir sastopams ne tikai medicīnā, taču arī skaistuma kopšanā un pat ķērpis tiek pievienots tādām smaržām, kā Chanel Nr. 5 un, protams, ka pārtikā, dzijas krāsošanā, maģiskos rituālos un telpu rotāšanā.

Ja esam nolēmuši savas mājas aptieciņu papildināt ar dažādiem ķērpju sugas pārstāvjiem, tad rūpīgi iepazīsimies ar katru no mums nepieciešamajiem ķērpjiem un lieki tos nepostīsim. Lielajā sugu daudzveidībā bieži ir iespējams kļūdīties un ievākt citas ķērpju sugas, kuras nesniegs vēlamo efektu.

Attēlā redzamais ķērpis ir Menegazzia terebrata jeb nereti saukts par Ķērpju karali, šis ir ķērpis, kurš vairojas ekstra lēni, un sastopams ir tikai vecos meža masīvos. Šāda ķērpja postījumi tam būs neatgriezeniski un tas visdrīzāk iznīks. Tas ir kā aicinājums, lieki nepostīt ķērpju sugas.

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .