Briežu ķērpis (Cladonia rangiferina)

Par briežu ķērpi to nereti sauc viena iemesla dēļ- to pārtikā lieto Ziemeļbrieži, pamatā veselības nolūkos.

Briežu ķērpi galvenokārt izmanto dažādā elpceļu sistēmas problēmām- augšējie elpceļi, tuberkuloze, astma, tas labi palīdzēs arī kuņģa zarnu trakta problēmu un saaukstēšanās gadījumā. Ir gadījumi, kad to pielieto, lai ārstētu varikozi paplašinātās vēnas un tromboflebītu.

Pagaidām vēl pilnībā nav noteiktas blakus parādības, kādas var radīt šī ķērpja lietošana. Tas var radīt alerģisku reakciju uz kādu no tā sastāvdaļām, ir iespējamas arī individuālas nepanesamības. Šo ķērpi nevajdzētu lietot grūtniecēm un mātēm, kuras baro ar krūti bērnu. Ja Jums ir kāda nedrošība tā lietošanā, tad vislabāk to nelietot vai konsultēties ar savu ārstu.

Kā to atpazīt?

No maziem krūmiem līdzīgajām kladonijām viegli atšķirama ir briežu ķērpis (Cladonia rangiferina). Šis ķērpis ir līdz 8 cm augsts, gaiši pelēks, bagātīgi zarots, zari parasti pa 4 kopā un to gali sarkanbrūni. Raksturīgā pazīme - lielākā daļa zariņu izteikti pavērsta vienā un tajā pašā virzienā, zaru krāsa zaļganpelēka.

Kosmetoloģija

Briežu ķērpis ir bagāts ar organiskām vielām, a vitamīnu un B grupas vitamīniem. Tas der ādas tonusa atjaunošanai, tās stiprināšanai un barošanai. Stabilizē aminoskābju apriti un palīdzēs atjaunot ādas slāņus. Pateicoties tam, ka šis ķērpis satur, lielu daudzumu, unikālu Usnic skābi (tai nav latvisks tulkojums), tad šis ķērpis spēcīgi ietekmē šūnu reģenerēšanos, samazina novecošanas procesus, uzlabo ādas struktūru un atjauno ādas elastību.

Ievākšana

Briežu ķērpi parasti ievāc visas vasaras garumā pēc lietus gāzēm un tad tas tiek žāvēts. Praktiski jeb kuru ķērpi ir ļoti sarežģīti ievākt sausā laikā, jo tas kļūst trausls un birstoš. Pareizi izžāvētu ķērpi var glabāt neierobežotu laiku, jo tas īpaši nezaudē savas īpašības un nav tendēts uz pūšanu un bojāšanos.

Ķīmiskais sastāvs

Briežu ķērpis sastāv no 21% uztura šķiedrvielām, brīvām taukvielām, triglicerīdiem, heksa alfa- hidroksiizovalerāta, ribitola; ogļūdeņraža savienojumiem: n- alkāni, anteizo- alkāni, metilheptadekāni. Diemžēl, smalkāki pētījumi ir pieejami Somijā un Krievijā. Tā tad somi noteica, ka Briežu ķērpja sastāvā ir 2-3,2% proteīnu, 6,4% šķiedrvielas, 1,4-3,3% tauku, 0,4-1,8% cukuru; Krievijā pārbaudot Briežu ķērpi noskaidroja, ka tajā ir vidēji 1,5% cukurs, 18,8% lihenīna, 59,7% hemicelluloze un 3,9% celuloze, I-usnīskābe 1,1%. Briežu ķērpis, tāpat kā citi ķērpji sevī sintizē specifiskus sekundāros metabolītus, tā saucamās ķērpjvielas (visbiežāk sastopamā usnīskābe un citi depsīdu un depsinoīdu klases), kuras pieskaitāmas fenolu savienojumiem.

Farmakoloģiskās īpašības

Briežu ķērpis ir uzskatāms par vērtīgu ārstniecības augu, no kura var iegūt usnīskābi. Usnīskābe ir efektīva pret lielāko daļu grampozitīvām (G+) baktērijām, iekļaujot multirezistentus (stabilus) pret antibiotiski noturīgo zelta stafilokokku, enterokokku un mikrobaktēriju (tuberkolozes izraisītāju).

Usnīskābe, kura tiek iegūta no briežu ķērpja, efektīvi iedarbojas pat pret mutējošām streptokokka formām, neradot blakus parādības, negatīvi ietekmējot orālo saprofītu mikrofloru.

Briežu ķērpim ir spēcīga antibakteriāla un pretsēnīšu iedarbība; preperātus, kuru sastāvā ir usnīskābe tiek plaši pielietoti cīņā pret tuberkulozēs mikrobaktēriju, arī tām kuras ir noturīgas pret antibiotikām.

Tāpat usnīskābei tiek piedēvētas spēcīgas konservējošas un ultra violetās gaismas ietekmes mazinošas īpašības.

Pielietojums tautas medicīnā

Tautas medicīnā brieža ķērpis tiek izmantots plaši, pateicoties savām īpašībām un usnīskābes saturam. No tā tiek gatavots novārījums, kad cilvēks ir apsaldējies vai mazliet atdzisis aukstumā. To izmanto lai ārstētu tuberkulozi, ar tā novārījumiem mazgā nedzīstošas rētas  un komprešu veidā liek uz apdegumiem.

Vienkāršākais veids, kā pagatavot breiža ķērpi:

  • 2 tējkarotes žāvēta Brieža ķērpja,
  • 2 glāzes auksta ūdens.

Aplej ķērpi ar ūdeni un liek vārīties uz lēnas uguns- līdz mirkli, kad ūdens “uzsit” burbuli, uzreiz to arī nofiltrē un liek ievilkties līdz iveidojas želejveidīgs dzēriens. (Brieža ķērpi izmantoja agrāk krahmala vietā, lai vārītu ķīseļus). Šo ķīseļveidīgo masu lieto bieži un lielām porcijām, atkarīgs no saslimšanas. Dienā jāizdzer vidēji 1-2 litri!

Ārstējot tuberkulozi šāds novārījums tiek lietots ilgu laiku periodu, 3-4 litri dienā!

Nav ieteicams, Brieža ķērpi lietot, ja pret to ir alerģija, jo lai panāktu efektu nepieciešams liels daudzums novārījuma, kuru alerģisks cilvēks neizturēs. Taču lietojot to minimālās devās būs jēga tikai ilglaicīgi, kā kopējo imūnsistēmu stimulējošu līdzekli, maisījumā ar citiem augiem.


Uzmanību! Briežu ķērpis ir plaši pieejams, taču tas ir ļoti lēnaudzīgs, ievācot, lūdzu, nepostam audzi! Uz katru kvadrātmetru, ne vairāk kā 1/10 daļu ņemam, pārējo atstājam. Otrs, ņemam veselā saprāta robežās, ja šo augu izžāvēsiet un pareizi uzglabāsiet, tas pietiks ilgam laikam un nesabojāsies; pagaršojot to, pēc tā rūgtās garšas, Jūs to nelietosiet, kā ikdienas tēju.

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .