Ozola miza (Quercus)


Iepazīstoties ar šo rakstu, lūgums, nemēģināt nomizot dzīvus un spēcīgus ozolus, bet gan ievākt mizas cirsmās, no kādiem lauztiem zariem un līdzīgi!

Ozola dziednieciskās īpašības jau izsenis nav nekāds noslēpums. Īpaši bieži tiek pielietota tieši ozola miza.

Ozola mizu ievāc sulu laikā un pamatā no jauniem kokiem. Iegūtā miza ir uzglabājama piecus gadus.

Sausai koka mizai nav nekādas smaržas, taču to novārot, izveidojas stipri tumšs uzlējums, ar stipri savelkošām garšas īpašībām.

Ozola mizas preperātiem ir labas savelkošas, pretiekaisuma un pret sastrutojuma īpašības.Ozola mizā esošās miecvielas iedarbojas iznīcinoši uz patogēno mikrafloru, noņem iekaisumu un izveido uz ādas virskārtas nelielu aizsargkārtu.


Ozolas miza tiek pielietota kā savelkoša, pretiekaisuma un brūču dziedējošs līdzeklis. Ozola mizu jaucot ar citiem augu pasaules līdzekļiem izmanto, lai ārstētu gastrītu, kolītu, kuņģa un zarnu trakta asiņošanu, aknu un liesas slimības.

Mizas novārījumus pielieto faringīta, angīnas, ādas slimību, stomatīta, apdegumu ārstēšanai. Kā arī šo novārījumu pielieto kāju vanniņās, lai mazinātu kāju svīšanu!

Tieši tāpat arī ozolu miza ir neaizstājama, ja cilvēks ir saindējies ar smagajiem metāliem vai alkahola surogātiem.

Ozola mizas maisījumus izmanto skalošanai, dzemdes erozijas gadījumā, dzemdes noslīdēšanas gadījumā, dzemdes sieniņu noslīdēšanas, vulvovaginīta, trihomonadita un kolīta gadījumā!


Biežākās slimības, kuras ārstē izmantojot ozola mizas:

  • erozija,

  • trūces,

  • čūlas,

  • diatēze,

  • ekzēma,

  • dermatīts,

  • akne,

  • angīna,

  • gastrīts,

  • apdegumi,

  • izsvīdumi,

  • stomatīts,

  • apsaldējumi,

  • kolīts,

  • vaginīts.

Kad būtu jāizvairās no ozolu mizas lietošanas:

  • aizcietējumi,

  • bērni līdz 12 gadu vecumam,

  • grūtniecība.

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .