Augu vākšana

Bieži cilvēki neaizdomājas, kā tad pareizi būtu jāvāc augi un vāc to tai mirklī, kad pagadās tuvumā pļavai, taču tas nav īsti pareizi, arī augiem ir aktivitātes periodi. Jāatceras, ka vācot augus, ir nepieciešams saudzēt arī dabu un saglabāt augu audzes, nenopostot tās, kā arī saudzēt līdz pastāvošās sugas.

Augus nav ieteicams vākt autoceļu tuvumā, jo izplūdes gāzes satur ķīmiskās vielas, kā svinu, benzipirēnu u.c.

Vākt augus vajag pēc principa 1:2, vienu augu no diviem savāc, viens paliek sevi atražot un turpināt savas sugas pastāvēšanu, šajā pļavā, tāpat arī augus nav vēlams raut ārā ar visu sakni, taču tos griezt. Protams, nevajag tagad domāt ka jāņem, katrs otrais augs, bet uz kopējo audzi vizuāli atstājam pusi, vai mazliet mazāk- retinātā veidā, iedomājoties, ka augi dos sēklu un ka šie augi pāris gadu laikā, atkal aizpildīs teritoriju.

Vācot augus, svarīgi ir atcerēties, kā šis augs izskatās un atgriežoties mājās vēlreiz pārliecināties vai tas ir īstais augs, ne kāds tā radinieks, gadījumos, kad kādu sugu ievācat pirmo reizi. Šobrīd, kad pastāv internets, tad vēl jo vairāk ir iespēja, pārliecināties, par to, kuru augu esat ievākuši un vai tam nav tuvu līdzīgi radinieki, kuri iespējams, ir indīgi.

Svarīgi ir zināt, kuras augu daļas ievāc, jo gadās, kad cilvēks ir savācis kuplu ziedu pušķi, zinot, ka augs ir ārstniecisks, taču īstenībā, tam ievāc tikai sakni, neslēpšu, stāstu no savas pieredzes. Augu pazīsti un zini, ka tas ir īstais, bet īsti nezini, kura daļa ir lietojama, tad ņem biežāko. Bet, parasti, ievēroju vienu principu, atrodot kādu jaunu augu audzi, es paņemu mājās tikai pāris eksemplārus un pārliecinos, ka tas tik tiešām ir īstais augs un noskaidroju, kura daļa ir lietojama un kad ievācama. Bet sākot ar augu vākšanu, pieredze ir dažāda- izglītojos pats, neviens iepriekš nav mācījis, līdz ar to vaļa eksperimentiem.

Saknes ievākšanas gadījumā, ir svarīgi izpētīt auga augšanas īpatnības, ir augi, kas atjaunojas no mazas saknes fragmenta atstāšanas augsnē, ir augi, kuriem savāc sakni, atstājot nelielu gabalu zemlapu daļā un to ieliek atpakaļ bedrē un tas ataugs. Ja ir pieejama augā sēkla, tad rakuma vietā ieteicams to izkaisīt.

Tāpat kad ievāc pumpurus vai koku mizas, svarīgi ir nebojāt jaunus un spēcīgus kokus, bet atrast sanitārās cirsmas, vai kur paredzēta, kāda tam līdzīga saimnieciskā darbība un koki tiks izpostīti. Tāpat, var skatīties krūmājus un vietas, pa kurām iet elektrības līnijas- tur laiku pa laikam tiek tīrīts, tāpat arī grāvji mežmalās tiek tīrīti- šīs ir tās vietas, kur var darboties droši.

Ārstniecības augus ievāc sausā un saulainā laikā, citādi pēc lietus, tiem ir daudz mitruma iekšā un tie var neizžūt bet vienkārši sapūt. Jā, protams, ir augi, kurus ievāc pēc lietus- viegli birstošie, kā ķimenes un trauslie, kā ķērpji.

Atceramies, ja ir nepieciešami augi, kuri satur indīgos alkaloīdus, ir jāievēro visas drošības prasības. Piemēram, zilās kurpītes sula nonāks asinīs arī caur ādu un radīs letālu iznākumu; latvāņa sula nonākot uz ādas, saules ietekmē apdedzinās notraipītās vietas vai piemēram driģenes sula ilgi paliks uz ādas un to var netīšām ieberzēt acīs, vai ēdot tā nonāks pie gļotādām (un ballīte var sākties). Tāpēc vienmēr aizdomājamies, par sevis aizsardzību un tieši tāpat, kur tiek likts augs un tā daļas- nav ieteicams tos turēt kopā ar citiem augiem un to daļām.

Gadās, ka cilvēks ir pārdrošs un pēc indīgu augu ievākšanas, priecīgs, ka viņu “indes” neņemot- bet ja papētīsies rakstu par alkaloīdiem, tad sapratīsiet, ir vielas, kas rada sekas lēni, bet stabili!

Tāpēc, cienīsim sevi un cienīsim arī dabu un mēģināsim saglabāt dabu, lai tā vēl daudzas paaudzes varētu palīdzēt cilvēkam izmantot dabas veltes- jo izzūd ne tikai dzīvnieku sugas uz zemes, bet arī augu sugas un tam tā nebūtu jānotiek (gadījumos, kad iznīkšanas avots ir cilvēka saimnieciskā darbība).

Pumpuri

Pumpurus ievāc pavasarī (marts, aprīlis un maija pats sākums), līdz tie nesāk atvērties. Bērza un citu koku pumpurus var ievākt arī agrāk, jo tie sāk parādīties jau ziemā, protams, nepieciešams vadīties vizuāli apskatot koku.Bērza pumpurus ievāc nogriežot nelielas zaru galotnītes un sien slotiņās un liek žāvēties, tāpat dara ar priežu pumpuru ievākšanu (lūgums, negriezt galotnes pašiem kokiem, griezt, tikai zaru galus). Ievācot lielāka izmēra pumpurus, tos var nolasīt uzreiz no koka, taču ievērojot koka saudzēšanas principus- cirsmas, stigas, grāvji.

Mizas

Mizas ievāc kokiem, to sulu laikā, tad tās ir vieglāk ievākt un mazāk kaitējoši kokam. Mizas ievāc tieši tāpat- cirsmās, stigās un grāvjmalēs. Ievākšana parasti notiek no zariem, taču ir svarīgi ievērot, lai uz mizas nebūtu izveidojusies jau ķērpju audze, kas var radīt drogām pavisam citu efektu, kā gaidīts.

Lapas un laksti

Lapas un lakstus, kā likums ievāc pirms augs ir sācis ziedēt.  Svarīgi ir ievērot, ka lapas nevāc pašā dienas karstumā- to dara līdz pusdienām, vai vakarā. Atceramies tāpat, ka ievācot lapas, neatstāsim augu pliku, tam tās ir nepieciešamas, lai izdzīvotu.

Lapām ir tendence blīvi sastāties un tad sasust, attiecīgi, tās ievācam brīvos un elpojošos traukos (vislabāk grozos) un pēc iespējas tos nogādājam un sagatavoja žāvēšanas procesam.

Laksti, vai nereti tos sauc arī par jaunajiem dzinumiem, tāpat kā, lapas ir ar tendenci ātri bojāties. Tāpēc saudzējot augu, ievācam lakstus un nogādājam tos žāvēt. Nevācam pārkoksnējušās daļas.

Ziedi

Ievāc ziedēšanas laikā, ir sugas, kuras tieši pirms ziedēšanas, taču biežāk ziedošus. Augu ziedi ir samērā trausli un ātri bojājās, attiecīgi, tos nepieciešams ievākt elpojošos traukos, ar stabilu formu (maisi īsti nederēs), un pēc iespējas, nogādāt uz žāvēšanu.

Augļi

Ogas svarīgi ievērot vāc no rītiem, nevāc dienas karstumā, tie ātrāk bojājas. Augļi ir dažādi, bet visus pamatā ievāc, tad kad tie ir gatavi. Ja augam ir viegli birstoši augļi (ķimenes), tad ievācam tās pirms nožuvusi rasa.

Saknes un sakneņi

Saknes un sakneņus pamatā ievāc rudenī, jo tad tie ir īpaši bagātīgi, tie ir beiguši apgādāt augus, jo tie sevi ir noražojuši un tagad saknes un sakneņi ir sagatavojušies ziemai. Daudzi avoti saka, ka augus var vākt arī pavasarī, taču es to ieteiktu darīt, galējas nepieciešamības gadījumā, rudenī ievāktā droga būs daudz spēcīgāka.

Saknes ir jāskalo, taču tās nedrīkst mērcēt, nomazgājam optimāli ātri un viss, tālāk saknes var sašķirot. Uz vītināšanu pēc tam žāvēšanu dodas saknes, kuras nav bojātas un ir sadalītas gabalos- resnas saknes parasti dala gabalos no 3-20cm, taču es ieteiktu vadīties pēc izjūtas, cik lieli gabali varētu būt nepieciešami nākotnē. Un kāda būtu to ērtākais izmērs. Vītināšana ir pirms žāvēšanas proces, kas nereti notiek atklātā saulē- sakne zaudēs daļu mitruma.

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .