Žāvēšanas plaukti

Šoreiz izdomāju padalīties ar kādu nelielu darbiņu, kuru kādu laiku atpakaļ aizsāku un praktiski šodien arī pabeidzu. Pie viena apskatīsim žāvēšanas plauktu veidus.

Kādu laiku atpakaļ izdomāju izveidot žāvēšanas plauktus un kā reiz bija viens drēbju skapis no nelielām dēlītēm, kuru vēlējos likvidēt. Sākotnēji, protams, dēlītes bija doma vienkārši sagarināt un nodot malkai. Jēgas maz, taču malka ir malka. 

Bet rezultātā radās cita ideja! Izdomāju šos dēlīšus apstrādāt un likt lietā. Dēlīši iepriekš bija noklāti ar laku un es izdomāju, ka laku vajadzētu noņemt nost, tad nu sākumā, es šo skapi noārdīju un dēlīšus noēvelēju, lai uz tiem nepaliktu laka, dēlīši bija izkaltuši un cits mazliet sameties līks, bet lietā likām visus.

Kā jau redzams vietām lakas fragmenti palikuši, taču tas jau ir mazākais. No viena skapja man iznāca materiāls 9 plauktiem, kā arī viens man jau bija, kuru apskatīsim vēlāk. Un tam būs redzams, vēl vairāk lakas virsū- visi dēlīši bija tādi. Izmēri ir 1,50x0,85m platumu izvēlējos, pēc marles izmēra.

Par vietu izvēlējos bēniņu stāvu- man mājai pa vidu ir sešstūra tornis un pašā spicē ir neliela bēniņu telpa, kuru neesmu pabeidzis, jau sen domājot par žāvētavas ierīkošanu tur. Nepabeidzu atstājot spēcīgas ventilācijas iespēju.

Visus rāmja stūrus piezāģēju 45 grādu leņķī un savienoju ar parastām melnajām skrūvēm (reģipsim parasti izmanto), mans secinājums, labāk atstāt taisnus dēļus un saskrūvēt tos tā, vienīgais ieguvums- rāmja stūri iegūstu precīzi 90 grādos.


Pirmos rāmi es pārklāju ar marli (otrs ir jauktais marle+siets). Marli ir samērā sarežģīti nostiprināt, taču izmantoju marli ruļļos ar izmēru 15 x 0.90m . Sākumā marli nostiprināju pa stūriem un pielāgoju to vienai garākai malai. Tālāk ņēmu auklu un to tinot uz marles maliņas skavoju to pie rāmja- būtībā ap auklu apmet marli un iet pa perimetru rāmim, ar auklu piespiežot marli stingrāk. Skavu liku ik pēc 10cm.

Šāds siets man ir nepieciešams dažādu ziedu un pumpuru žāvēšanai. To es novietoju malā, kur ir vismazākais caurvējš un uz to sezonā tiks novietoti sīkie augi un ziedi.

Šis ir otra veida rāmis, kas pārklāt ar audumu. Auduma nosaukumu es diemžēl nespēšu teikt, bet nesot to augšā, man tika jautāts: "Kur Tu to labo blūžu audumu liksi?" Es, protams, izlikos ka jautājumu nesapratu un ātri devos to pieskavot :) Audums ir puscaurspīdīgs, samērā mīksts, plāns un mazliet sintētisku sajūtu rada uz tausti. Mans secinājums, ka te varēja izmantot, kādu kokvilnas palagu, taču tas elpos mazāk- bet aizdomājos par to ka šis audums ir krāsots. Bet nu labi, man derēs tāds pats.

Šo sietu es izmantošu, ziediem kuru sastāvā ir putekšņi un ļoti smalka izmēra lapiņas- šis ir vēl smalkāks par marli un to sagāžot, viss kas uz tā būs saslīdēs vienā pusē, atvieglojot savākšanu. Secinājumi būs iespējami tikai pēc tam.

Bilde, diemžēl ir tumša, jo bildēju pustumsā un ar telefonu, bet ceru ka ir saprotams. Par materiālu izmantoju stikl-šķiedras audumu, kuru izmanto zem apmetuma pārklājumam. Acs izmērs ir 5x4mm. Taču to tirgo ruļļos un tā cena rullī būs samērā dārga, tāpēc es iesaku, parunāt ar kādu celtnieku, lai nogriež nepieciešamo daudzumu no kāda sava ruļļa, lai nebūtu jāpērk vesels rullis.

Šos žāvēšanas plauktus izmantošu jau, lai žāvētu lakstus, lapas, mizas, saknes, augļus, ķērpjus un sēnes un citus lielāka izmēra dabas labumus. ŠOs es izvēlējos, kā pamata rāmjus no 10 gab. šādi ir 6. Šos plauktus es liku vietā kur ir vislielākais caurvējš.

Šāds plaukts man ir viens un tas man kalpo jau gadus 5, tas ir nenotīrīts no lakas un tas ir caurvīts ar lina 5mm auklu, šis plaukts lieliski palīdz tādos gadījumos, kad nepieciešams izžāvēt pirts slotas un karināt augus. Protams, var izmantot, vienkārši iestieptas auklas gar jumta sijām, taču sijas ir apmēram 20cm platas un ja starp tām novelk auklu, tad rodas sarežģījumi, uz tās uzkārt pirts slotu, tāpēc arī šāds risinājums, kas man pilnībā apmierina.

Vēl sakopšanas darbi un sezonai šī žāvētava ir gatava. Kāpēc ieguldu tik daudz darba tieši šādas žāvēšanas metodes izveidošanai. Galvenokārt, tamdēļ, ka tieši šis veids ir vissaudzējošākais drogām, tādi ir iespējams, augos saglabāt maksimāli daudz vērtīgo vielu. Protams, piespiedu žāvēšanas iekārtas mūsdienās ir daudz kompaktākas un ērtāk lietojamas. Var pat izveidot žāvētāju, kurš darbojas uz saules enerģiju un uztur palielu temperatūru, taču tie ir diezgan nevadāmi, kā jau saule. Tāpat elektriski apsildāmie žāvētāji, manuprāt, ir neizdevīgi, jo tie patērē daudz enerģijas (salīdzinoši) un nereti pārkaltē augus. Nemaz nerunājot par mūsdienās tik populārajiem dehidrātoriem, kuri vienkārši nogalina jeb kuru drogu- neskaitot to ka tie nav regulējami temperatūrās, tie arī maina temperatūru darbības laikā- jo ilgāk strādā, jo augstāku temperatūru rada. Taču ir jāatceras, ka vienam augam ir nepieciešama 35C temperatūra, citam 80C temperatūra, lai nodrošinātu nepieciešamo mitruma saturu un saglabātu esošās vielas sevī. Tāds ir galvenais pamatojums, kāpēc izvēlos žāvēt dabīgā veidā, vēl jo vairāk, ja ir pieejama brīva telpa. Protams, tas ir laikietilpīgāk un jāvēro laika apstākļi dabā, kad zālītes nepieciešams izkustināt, pagriezt, kad novākt gatavās drogas (kad nav laukā pastiprināts mitrums) un citas īpašības, kuras jāievēro.

Ļoti ceru, ka šis raksts būs noderīgs un iespējams rosinās, kādas idejas arī Jūsos un pirms sezonas varbūt arī sagatavosiet, ko jaunu savām zāļu tējām, kuras tiks ievāktas.

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .