Bebru dziedzera uzlējums


Bebru dziedzeru uzlējumus gatavo pamatā no kaltētiem bebru dziedzeriem, jo ilgāk tie tiek kaltēti, jo tie cietāki arī paliek- ļoti ilgi kaltēti bebru dziedzeri paliek cieti, kā akmens.

Iegūt tos var pamatā no medniekiem, kuri labi zinās, kā tos pareizi izgriezt no noķertā zvēra- jo arī mednieki necenšas sabojāt šo dziedzeri tā īpatnā aromāta dēļ, kurš nonāks gan uz rokām, gan uz dzīvnieka gaļas.

Bebru priekšastes dziedzeri ir jānovieto tumšā labi vēdināmā telpā, kur tad arī tie uzsāks savu žūšanas procesu- meklējot informāciju ieteikumi žāvēšanai ir visdažādākie, citi žāvē uz krāsnīm, citi tos pārgrieztus novieto caurvējā- cik cilvēku tik viedokļu, tāpēc ieteicams, painteresēties pie tā paša mednieka, no kura šos dziedzerus saņemat, kā viņš iesaka tos pareizāk žāvēt, vai izvēlēties sev pieņemamu metodi.

Žūstot dziedzeri sākotnēji būs gaišas krāsas un mīksti, ar laiku tie paliks aiz vien tumšāki līdz melniem un cieti. Svarīgi pirms žāvēšanas, aplūkot dziedzerus un pārliecināties vai uz tiem nav palicis pāri, kādi lieki fragmenti no bebra miesas, kas varētu sākt pūt.

Speciāli bebra dziedzerus nav vēlams spaidīt, un ļaut tiem vienkārši izžūt saglabājot to dabīgās īpašības.

Pamatā no bebra dziedzeriem gatavo tieši uzlējumu, retāk pulveri.

Pulvera pagatavošanai nav nekā sarežģīta, ir jaizkaltē bebra dziedzeris līdz akmens cietai konsistencei. Tas notiks pāris mēnešu laikā! Tālāk šis bebra dziedzeris tiek sarīvēts uz smalkās rīves, taču jāatceras tā īpatnējās smaržās dēļ, kura ir visnotaļ noturīga- rīvīte nebūs vairs izmantojama ēdiena gatavošanai.

Iegūstot bebra dziedzeru pulveri- tālāk to var lietot uzturā, no rīta tukšā dūšā, pa vienam naža galam pirms ēšanas. Nereti cilvēki izvēlas sākotnēji izgatavot pulveri un tad uz to veidot uzlējumu.

Bebra dziedzera uzlējuma pagatavošana arī nesagādā nekādus sarežģījumus. Vidēji uz litru uzlējuma rēķinam 150-200gr. dziedzera, parasti tas ir viens dziedzeru pāris.

Vislabāk uzlējumam izmantot vēl pilnībā neizkaltušu dziedzeri, kurš ir ieguvis jau mazliet tumšu nokrāsu, taču vēl ir gumijots, ja to prātīgi paspaida.

Dziedzeri sagriežam iespējami sīki, izmantojot nazi vai šķēres, es ieteiktu izmantot arī cimdus. Iegūto masu ievietojam traukā un aplejam ar degvīnu, kurš ir vismaz 40% spēcīgs. Trauku ar iegūto uzlējumu novietojam tumšā vietā, laiku no laika to sakratot. Šāds uzlējums būs gatavs, tai mirklī kad tam parādīsies brendija- melnās tējas nokrāsa, tas būs skaisti brūns. Parasti tas ir sākot no 3 nedēļām, līdz diviem mēnešiem, skatoties cik labas ir bijušas sastāvdaļas un cik smalki ir izgatavots maisījums.

Šādu maisījumu normālos apstākļos lieto pa vienai tējkarotei, katru rītu tukšā dūšā. Pie specifisku slimību ārstēšanas, devas, palielinās.

Taču nekad nevajag pārspīlēt un pēc izjūtām vadoties pielāgot sev ieteicamo devu.

Par bebru dziedzera uzlējuma ietekmi daudz un plaši ir stāstīts dažādos resursos, bet tā arī neviens nenonāk pie kāda konkrēta viedokļa.

Es ieteikšu lietot bebru dziedzera uzlējumu, kā vispār veselības stāvokli stiprinošu, bez konkrētu efektu piedēvēšanas, novērojumu ir milzum daudz, kur bebru dziedzeris ir spējis cilvēkam palīdzēt!

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .