Baltais āmulis
Viscum album L.

Attēlu rezultāti vaicājumam “(Viscum album L.)”

Baltais āmulis (Viscum album) ir 30 - 60 cm augsts āmuļu dzimtas ziemzaļš pusparazītisks krūms, kas ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga — bumbierēm, ābelēm, kļavām, vītoliem, apsēm, gobām, vīksnām, retāk priedēm un dižeglēm. Krūmam ir lodveida forma. Atšķirībā no saimnieka un vecuma tā diametrs var sasniegt līdz 120 cm. Zari augšupvērsti vai arī nokareni. Baltais āmulis zarojas neīsti dihotomi. Augs ir dzeltenzaļš, trausls,viegli salūst atsevišķos posmos. Lapas pretējas, ādainas, biezas, iedzeltenas vai olīvzaļas, lancetiskas vai iegareni ovālas, kailas, sēdošas. Tās nobirst otrā gada rudenī. Augs divmājnieks. Ziedi dzeltenzaļi, četrdaļīgi, sīki, sēdoši, pa 3 - 6 zaru galā. Tiem īpatnēja ābolu smarža, un tos apputeksnē mušas. Zied martā, aprīlī. Auglis neīsta, balta, spīdīga oga ar līmveida mīkstumu un 1 sēklu. Sēklas izplata putni.

Ārstniecības nolūkā izmanto jaunos dzinumus un lapas. Ārstnieciskās drogas ievāc laikā, kad saimnieka kokam nav lapu, vēlā rudenī, ziemā vai agrā pavasarī. Žāvēšana notiek apēnotās, labi vēdināmās vietās vai žāvētājos, izklājot augu plānā slānī, lai novērstu rūgšanu. Uzglabāt ieteicams, kartona iepakojumā, ne ilgāk par 2 gadiem.

Baltais āmulis- tajā atrasts baltā amorfā viela- viskotoksīns (līdz 0,1%), kurš sastāv no aminoskābēm un cukuriem; viscerīns, alfa- viskols (beta-amarīns) un beta- viskols (lupeols); oleanola un ursola skābes; alkoloīdveidīgas vielas (holīns, acetilholīns un propionilholīns); spirti (pinīts, inozīts, kvebrahīts); amīni (viskalbīns, norviskalbīns, tiramīns, β-feniletilamīns viskamīns), augu tauki, kura satur oleīnskābi, linolskābes un palmitīnskābes skābes; askorbīna skābi, karotīnu, glikozīdu siringinīns (mizā), kaučuku (ogās), sveķvielas un minerālos sāļus.

Dabas aizsardzības pārvalde  informē, ka atbilstīgi Ministru kabineta noteikumiem Nr. 940 baltais āmulis ir mikrolieguma suga. Tas ir iekļauts Ministru kabineta noteikumos Nr. 396 apstiprinātajā īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.

Ārstnieciskā nozīme

Baltajam āmulim piemīt asins apturošas, hipotenzīvas, savelkošas, urīndzenošas, asins atjaunojošas, caureju veicinošas, atsāpinošas, pretiekaisuma, antisklerotiskas, pretdrudža, tonizējoša iedarbība.

Starp citu baltais āmulis samazina arī arteriālo asins spiedienu, mazina nervu sistēmas kairinājumus, pastiprina sirds darbību, paplašina asins vadus, samazina CNS sistēmas uzbudinājumu, pastiprina diurēzi, pastiprina slāpekļa saturošo produktu izdali un palielina piena daudzumu, barojošām sievietēm.

Tautas medicīnā baltais āmulis tiek lietot kā uzlējums vai nostādinājums, epilepsijas, hipohondrijas, histēriju, vēderu sāpju, kā asins apturošs, aterosklerozes, nieru iekaisuma slimību, dzemdes hronisku iekaisumu, balto ziedu, zarnu un kuņģa gļotādu iekaisuma, aizkuņģa dziedzera slimību, krampju lēkmju, nakts nesaturēšanas, plaušu tuberkulozes, bronhiālās astmas, išiasa, neiralģijas, varikozo vēnu un trofisko čūlu, vairogdziedzera paaugstinātas funkcijas, cukura diabēta, priekšdziedzera palielinājuma, spēku izsīkuma, reiboņu un citu slimību gadījumos.

Lapu un zariņu ūdens uzlējums uzlabo zarnu trakta darbību, aptur iekšējās asiņošanas, nomierina nervu sistēmu, mazina drudzi un epilepsijas lēkmes, atbrīvo no galvas sāpēm, palielina pienu barojošām sievietēm.

Baltā āmuļa sula tiek lietota dizentērijas un taisnās zarnas izkrišanas gadījumā. Efektīvi palīdz saindēšanās gadījumā ar indīgajiem augiem. Baltā āmuļa tēja lietojama hipertonijas krīzes laikā, insulta, aterosklerozes, sklerozes, menstruālā cikla un citu hormonālu problēmu gadījumā.

No baltā āmuļa ogām mēdz gatavot ziedi, ar kuras palīdzību ārstē tūskas un apsaldējumus; tāpat arī to sulu pielieto, kā brūču dziedējošu (griezumu ārstēšanai), tāpat arī pret audzējiem, furunkuliem un dažādām čūlām uz ādas. Ogu novārījumu lieto dzemdes erozijas un balto ziedu ārstēšanai.

Visbiežāk balto āmuli mūsdienās pielieto dažādu nelabvēlīgu audzēju ārstēšanai un metastāžu augšanas ātruma samazināšanai.

Dažāda veida baltā āmuļa novārījumus ārīgi lieto, kā kompreses un aplikācijas, lai dziedētu rētas, furunkulozes, čūlas, un citas ādas slimības un traumas.  Tāpat šīs kompreses pielieto reimatisma, podagras, limfmezglu iekaisumu, muskuļu sāpju (sasitumi, pārslodze); kā arī vannās izmanto, lai mazinātu histērijas lēkmes.

Tautas dermatoloģijā, baltā āmuļa ekstraktu lieto iekšķīgi, psoriāzes, pūšļainās dermatozes, hiperkeratozes gadījumā, kā organisma stiprinošu līdzekli. Ārīgi, lapas pielieto podagras, reimatisma, augoņu u.c. problēmu ietekmes mazināšanai.

Tautas kosmetoloģijā baltais āmulis tiek plaši izmantots, kā ādas mīkstinošs līdzeklis un dažādu iekaisumu kopšanai.

Nav ieteicams lietot

Baltais āmulis- ir indīgs augs, tāpēc ilglaicīgi to lietot ir aizliegts, jo organismā uzkrāsies liels daudzums toksisku vielu. Baltā āmuļa preparātus var lietot tikai ārsta uzraudzībā.

Visus baltā āmuļa saturošus līdzekļus ir jālieto īslaicīgos kursos, ar divu mēnešu pārtraukumu starp tiem!

Nedrīkst lietot, grūtniecības laikā, astēnijas un hipotonijas, samazinātas vairogdziedzera funkcijas laikā. Tāpat arī ja ir individuāla tā nepanesamība.


Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .