Apinis, parastais (Humulus lupulus)

Daudzgadīgs vīteņaugs, kuru pielieto, kā nomierinošu līdzekli (sedatīvu).

Apini lieto bezmiega, nervu pārpūles, paaugstināta uzbudinājuma, veģetatīvās distonijas (īpaši hipertoniskā tipa), histērijas, klimatērisko traucējumu gadījumā.

Dermatoloģijā apini pielieto seborejas ekzēmas, atopiskā dermatīta, psoriāzes un matu zaudēšanas gadījumā.

Apiņa augļi parasti ir sastāvdaļa zālīšu maisījumiem un bioloģiski aktīvu uztura bagātinātājiem.

Šo augu pierasts ir sastapt piemājas dārzos, taču nereti tas aug arī savvaļā, biežāk tas iedzīvojas, kādās vītolu audzēs, kur viegli var vīties. Tam labprāt arī patīk lapu koku meža grāvmales.

Noteikt, kad ir pienācis laiks novākt apiņa augļus var noteikt pēc vairākām īpašībām:

  • Sekot līdzi čiekuriņu stāvoklim, sākot no augusta otrās puses;
  • Čiekuriņa zvīņām ir jākļūst iedzelteni- brūnganām;
  • Gatavi apiņi kļūst mazliet lipīgi un līp pie pirkstiem;
  • Saspiežot tie ātri atgriežas sākotnējā stāvoklī;
  • Svarīgi apiņus ievākt laikus un nevākt jau sabrūnējušus čiekuriņus, jo tie praktiski savu ārstniecisko iedarbību ir zaudējuši, taču ar tādiem var jau pildīt spilvenus un tie iedarbosies nomierinoši.

Apiņa čiekuriņi rada nomierinošu, pretiekaisuma, urīndzenošu, spazmolītisku, baktericīdu iedarbību. Vielas, kas šīs īpašības nodrošina ir rūgtvielas, fenolie savienojumi un ēteriskās eļļas.

Rūgtviela lipulīns iedarbojas nomierinoši uz centrālo nervu sistēmu. Tāpat arī par sedatīvo apiņa iedarbību atbild ēterisko eļļu sastāvdaļas- gaistošie spirti, kuru koncentrācija palielinās tieši žāvēšanas procesā, sasniedzot maksimumu pēc 2 gadu uzglabāšanas. Sedatīvas iedarbības gadījumā apini parasti izmanto maisījumos ar baldriāni vai kādu citu augu.

Eksperimentos ir arī noteikta apiņu hipotenzīvā un pret sirds aritmijas iedarbība. Medikamenti, kuru sastāvā ir apiņa sveķi, eksperimentāli noteikta audu reģenerāciju paātrinoša, asins sastāva uzlabojoša un kuņģa sekrēta aktivizējoša iedarbība.

Apiņa rūgtvielām piemīt spēcīgas antiseptiskas īpašības. Tās samazina augšanas ātrumu fitopatogēnām sēnītēm, dažas pat iznīcinot, samazina augšanu dermatokātiem, praktiski aptur grampozitīvu un skābju noturīgu un lietojot lielās koncentārcijās, arī gramnegatīvu baktēriju attīstību. Alfa un beta skābes, no kurām sastāv apiņu sveķi ir ar antibiotiskām īpašībā.

Arī apiņa ēteriskā eļļa ir efektīva pret grampozitīvā baktērijām un sēnītēm.

Apiņa rūgtvielas rosina apetīti un uzlabo gremošanas procesus. Lietojot apiņu novārījumu, tas pastiprina kuņģa sekrēciju un evakuatorās īpašības, īpaši noderīgs gastrīta ar samazinātu skābju saturu, slimniekiem.

Flavonoīdi un vitamīni iedarbojas, kā pret čūlu un kapilāru stiprinoši elementi.

Apiņa fenolie savienojumi, ir izteikti antioksidanti, halkoni un flavanoni neitralizē visus brīvos radikāļus, samazina brīvo radikāļu oksidēšanās iespēju, kuri var izraisīt aterosklerozi, iekaisumus, kancerogenozi un citus pataloģiskus procesus.

Apiņiem noteikta arī labvēlīga iedarbība uz tauku, minerālu un vielu maiņas procesiem.

Apiņa čiekuriņiem ir estrogēna aktivitāte. Valda pieņēmums, ka tieši šī hormonālā aktivitāte ir saistīta ar spēju mazināt vīriešu dzimum- uzbudinājumu.

Tautas medicīnā uzlējumu, novārījumu un nostādinājumu lieto, kā nomierinošu līdzekli bezmiega ārstēšanai, nervu uzbudinājuma novēršanai, epilepsijas, histēriju, neirastēnijas, neiralģijas, galvas reiboņu, kardioneirožu, paaugstinātas seksuālās uzbudināmības, biežu polūciju, sāpīgas erekcijas, klimatērisku neirožu, sirds mazspējas, vemšanas grūtniecības laikā un maziem bērniem, jūras slimības, nakts nesaturēšanas ārstēšanai.

Kā miega līdzekli apini izmanto, ar to pildot spilvenus- īpaši noderīgs, kad nedrīkst lietot zāles.

Ūdens uzlējumus no gatava apiņa čiekuriņa iesaka, lai uzlabotu gremošanu, apetīti hiposekretoru gastrītu gadījumā, gastroenterītu, žultspūšļa slimību, infekto-toksiskiem aknu bojājumiem, vīrusa raisītu hepatītu un dzeltenās kaites gadījumā.

Apiņu čiekurus izmanto nieru slimību, urīnpūšļā un tā ceļu iekaisuma un cistīta gadījumā. To bieži izmanto arī gripas, klepus, tuberkulozes un citu respirātorisko slimību gadījumā.

Tautas medicīna iesaka lietot apiņa ziedus, plaušu, kuņģa un aknu vēža gadījumā. Lapu uzlējumu var izmantot, lai uzlabotu redzi, kā arī lai ārstētu prostatītu un cērmju invāzijas gadījumos.

Apiņa novārījumu un nostādinājumu izmanto amonerejas, dismenorejas, estrogēna nepietiekamības, kā arī hiperlaktācijas vai laktācijas apturēšanas gadījumā.

Ārīgi pielieto kā kompreses un smēres, lai ārstētu locītavas, radikulītu, apdegumus, apsaldējumus, sasitumus, sēnīšu slimības, inficētas brūces; vannas reimatisma un podagras gadījumā.

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .