Ārstniecības pienene           
 Taraxacum officinale Wigg.

Saistīts attēls

Ārstniecības pienene ir daudzgadīgas augs, kurš izaug līdz 50cm augstumam. Pienenei saknes ir īsas, taču pa vidu ir viena stipra un gaļīga 20-60cm gara sakne. Diametrā 1-2cm, augšpusē iesarkani brūna, iekšā balta. Lapas izstieptas ar robotu malu, vidēji 20cm garas, kuras aug no piesaknes rozetes.

Zieda stublājs stāvs, bez lapām, augumā līdz 40cm, kura galā ir zeltīti dzeltena ziedkopa vidēji 3-5cm diametrā. Ziedkopas kausiņš satur līdz 200 abu dzimumu ziediņu- mēles veidīgu.

Ārstniecības pienenes lielākais ziedēšanas laiks sākās maija, nereti vasaras laikā novērojama atkārtota ziedēšana un sēklu veidošana. Sēklas veidojas ar pūkainu “izpletni”, vidēji 3-4cm garas. Nobriedušas sēklas ar vēja palīdzību tiek izsētas lielos attālumos. Augs ir bagāts ar piensulu.

Ārstniecībā tiek izmantotas pienenes saknes (Radices Taraxaci), kuras ievāc sākot no augusta līdz oktobrim. Kā arī ievāc sakni kopā ar lapu rozeti, agrā pavasarī pirms ziedēšanas.

Pienenes saknes notīra no lapu paliekām, sānu saknītēm, saknes galiņa un augšējā kakla, mazgā aukstā tekošā ūdenī. Sagatavotās saknes savītina pāris dienas un pabeidz žāvēšanu krāsnīs 40-50C temperatūrā.

Pienenes sakne satur polisaharīdu inulīnu (25-40%), kura daudzmus palielinās tuvojoties rudenim un samazinās tuvojoties pavasarim (līdz 2%), rūgtais glikozīds taraksacīns, triterpēna savienojumi (taraksols, taraksasterols, tarakserols, homotaraksasterols, pseidtaraksasterols, beta- amirīns) un sterīni (beta- sitosterīns un stigmasterīns), olbaltumvielas (līdz 15%), apigenīns, asparagīns, kaučuks (2-3%), cukurs, organiskās skābes, ēteriskās eļļas, sveķvielas, gļotvielas, tirozināzu; vitamīinus A, B1, B2, C, niacīns, nikotinamīds, holīns, dažādi karatonoīdi (taraksantīnu, flavoksantanīnu, luteīnu, violaksantīnu), flavonoīdi, vasks; minerālvielas kālijs un kalcijs, augu taukus, kuri sastāv no linola glicerīdiem, palmitīnskābes, oleīnskābes, melisskābes un cerotīnskābes, tanīniem, sārmi (8%).

Ārstniecības pienenes saknēs ir atrodamas rūgtvielas laktukopikrīns, kurš dalās uz n- oksifeniletiķskābi un seskviterpēna laktonu laktucīnu. Tāpat sastāvā ir arī amirīns, tarakserols un skābes- kafijas skābe, P- kumarīnskābe un cerotīnskābe; triterpēnas spirti: arnidiols un faradiols.

Pienenes piensulas sastāvā ir rūgtie glikozīdi (taraksacīns). Ziedkopās un lapās ir atrasti karotonoīdi: taraksantīns, faradiols, flavoksantīns, luteīns. Lapas satur B2 un C vitamīnus, dzelzi, fosforu un kalciju.

Ārstnieciskā nozīme

Ārstniecības pienene pieder pie augiem, kuri satur rūgtvielas. To pielieto, lai uzlabotu gremošanu un apetīti. Pienene iedarbojas reflektori, kairinot garšas receptorus uz mēles un mutes dobuma gļotādas, kas veicina barības vada aktivizēšanos un tālāk jau pastiprinās kuņģa sulas sekrēcija, attiecīgi aktivizējas arī pārējie gremošanas procesā iesaistītie dziedzeri. Pēc dažādu valsti fitoterapeitu domām, pienene ir labākais aknu darbības stimulātors.

Mūsdienu medicīna atzīst, ka ārstniecības pienenei piemīt holeretisks un antiaterosklerotisks efekts, bremzējot holesterīna uzsūkšanos, palīdz izvadīt toksīnus no asinīm, pastiprina aizkuņģa dziedzera darbību, pastiprinot insulīna izdalīšanos.

Pienes lapu sula ir efektīvs urīna dzenošs līdzeklis. Un tas ir spēcīgs kālija avots, kurš parasti mēdz izskaloties no organisa, kopā ar urīnu. Pieneņu lapu sula uztur gremošanas orgānus tonusā un spēcina vielmaiņu. Šo sulu var uzskatīt arī par izskata atjauninošu.

Tautas medicīnā preparātus no pienenes saknes izmanto apetītes un gremošanas uzlabošanai, hronisku kuņģa un zarnu trakta slimību ārstēšanai (gastrīts, čūlas, atoniski aizcietējumi), aknu slimību, liesas slimību, holecistīta, dzeltenās kaites, nierakmeņu un žultsakmeņu, podagras, hemoroīdu, ādas alerģiju un slimību, bezmiega, neirožu, avitaminozes, aterosklerozes, mazasinības, plaušu tuberkulozes, tūskas ārstēšanai.

Ārstniecības pienenes saknes novārījumu tautas medicīnā lieto, kā pretiekaisuma, temperatūras mazinošu, sviedru dzenošu, pienu dzenošu, cukura līmeņa pazeminošu, brūču dziedējošu, žults dzenošu, pret parazītu līdzekli, kā arī to var lietot dažādu iekaisumu gadījumā, limfmezglu iekaisums, kuņģa iekaisums (gastrīts), žults pūšļa iekaisums (žults akmeņu gadījumā), liesas iekaisuma un citos gadījumos.

No lapām zpiež sulu, lai mazinātu tūsku un izvadītu lieko šķidrumu no organisma, īpaši ja tas saistās ar sirds slimībām vai urīna izdalīšanās traucējumiem.

Eiropas valstīs pienens lapu novārījumus lieto dermatoloģijā, lai ārstētu ekzēmas, atopiskos dermatītus, nātreni u.c.

Eiropas ziemeļu daļā biežāk to pielieto cukura diabēta un plaušu tuberkulozes gadījumā.

Āzijas medicīnā ārstniecisko pieneni izmanto limfmezglu iekaisuma, hipogalakcijas, čūsku koduma ārstēšanai. Tāpat visas pienenes daļas tiek lietotas kā tonizējošs, sviedru dzenošs, temperatūras mazinošs un apetītes veicinošs līdzeklis.

Nav ieteicams lietot

Ārstniecības pienene ir aktīvu vielu saturošs līdzeklis, kurš var radīt blaknes dažādu slimību gadījumā, kad to nevajadzētu lietot. To nevajadzētu lietot, ja ir kādi žults ceļu nosprostojumi, kā arī gastrīta vai kuņģa čūlas gadījumā, ja ir pastiprināts kuņģa skābes skābus un daudzums. Tāpat arī vajadzētu ievērot dozāciju, jo to pārdozējot var rasties slikta dūša, vemšana un caureja.


Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .