Dažādu psihosomātisko slimību izpausmju veidi



 Psihosomātiskā slimība Psiholoģiskie faktoriSociālie faktori 
 Anoreksija
  •  Konflikts starp simbiotisku atkarību no mātes un stipra vēlme pēc autonomijas.
  • Pašdestrukcija.
  • Bēgšana no savas sievišķības, jo atsakoties no ēdiena, iespējams izvairīties no sievišķīgām formām.
  • Tieksme valdīt pār dziņām.
  •  Apzinīgums un paklausība.
  • Laba adaptācija.
  • Labas sekmes mācībās un darbā.
  • Augsts intelekts.
 Bulīmija
  •  Kauna un vainas sajūta.
  • Dzīves bezmērķības sajūta.
  • Zems pašnovērtējums.
  • Tieksme valdīt pār dziņām.
  • Emocionāla atstumšana ģimenē.
  •  Spilgta tendence ievērot sociālās normas.
  • Bieži kādam no vecākiem ir problēmas ar alkoholu u.c. atkarībām.
  • Vēlme parādīt sev un citiem, spēju kontrolēt sevi.

Pie psihosomatiskām slimībām pieder arī: 

  • hipertireoze;
  • reimatoidālais poliartrīts;
  • hroniskas galvas un muguras sāpes;
  • enurēze;
  • bieža saaukstēšanās un neizskaidrojamas izcelsmes paaugstināta temperatūra.

Šo slimību izcelsme atkarīga no daudziem faktoriem, un tās rodas ne tikai emocionālu traucējumu, bet, piemēram, arī traucētu vairogdziedzera funkciju dēļ. Ilgstoši psihosomatiski traucējumi biežāk ir cilvēkiem ar robežstāvokļa  personības patoloģiju, kā arī depresīviem un trauksmainiem pacientiem. Bieži bez psihosomatiskiem traucējumiem vērojami arī daudzveidīgi neirotiski simptomi – trauksme, obsesīvi–kompulsīvi rituāli – uzmācīgas domas un darbības, piemēram, nepieciešamība atkārtot kādas kustības, ilgstoši mazgāties, lai mazinātu trauksmi, u.c., atkarība – alkohola, apreibinošo vielu, arī anksiolītisku līdzekļu, azartspēļu u.c., seksuāli traucējumi, disociatīvi stāvokļi u.c.

 Psihiskie traucējumiRaksturojums 
 Konversijas traucējumi Somatiskā stāvokļa pārmaiņas, kas ir līdzīgas psihosomātiskiem traucējumiem, bet patiesībā norāda uz psiholoģisku konfliktu. Piemēram, psihogēniska afonija. Simptomi neatbilst pēc lokalizācijas, ir simboliski un pacients "gūst" no tā labumu.
 Dismorfiski traucējumi Cilvēkam ir pārliecība, ka viņam piemīt kāds trūkums, kaut gan objektīvi nekā nav, piemēram, apmatojums uz sejas.
 HipohondrijaPastiprināts nemiers sakarā ar somātisku slimību, kuras objektīvi nav. Piemēram, cilvēks ir pārliecināts, ka viņam ir stenokardija, bet nekādu pataloģiju sirds un asinsvadu sistēmā nekonstatē. 
 Somatoformiski sāpju traucējumi Sāpes, kuru intensitāte nav izskaidrojama ar somatisku slimību, kā arī neatbilst intervācijai. Iespējams, sāpju rašanās vai pastiprināšanās saistīta ar stresa situācijām un konfliktiem.
 Somatizācija Periodiskas sūdzības par sliktu pašsajūtu, kaut arī vairākkārtēja izmeklēšana neatrod nekādu somatisku slimību vai orgānu pataloģiju.

Profilakse

  •  Iemācīties runāt par sevi, par iekšējiem pārdzīvojumiem, emocijām, domām un sajūtām. Arī • par tām, ko kopš bērnības mēs uzkrājam vai noliedzam un nesam sevī.
  • Cilvēks nedrīkst nonākt konfliktā ar to, kas viņš jau ir. Pēc tā jātiecas katram cilvēkam – nevis konfliktu noliegšana, bet to apzināšanās un risināšana. Tātad, jo vairāk cilvēks spēj apzināties savas emocijas, domas un pieņemt tās, jo veselāks viņš būs.
  • Cilvēkam, kas pauž savas dusmas, psihosomatisku simptomu ir mazāk, toties vairāk ir attiecību problēmu, un otrādi, tiem, kas mazāk pauž jūtas, nav tik daudz attiecību problēmu, bet ir lielāka iespēja saslimt ar kādu psihosomatisku slimību. Tikai saskaņa ar sevi, apmierinātība ar dzīvi, iekšējā līdzsvara saglabāšana  ļauj saglabāt labu veselību. 
  • Labs garastāvoklis palīdz atveseļoties, turpretim negatīvās emocijas pasliktina slimību.  Piemēram, cukura diabēta slimniekam negatīvās emocijas veicina ketonvielu uzkrāšanos organismā, tāpēc jāpalielina insulīna deva. Sirds slimniekiem, kam ir depresija, pēc operācijas biežāk rodas sarežģījumi, pastāv augstāks mirstības risks. 
  • Ja cilvēks ir dzīvespriecīgs, viņa imūnsistēma darbojas normāli, pasargājot no daudzām slimībām. Bet cilvēkam, kas dzīvei vairs nesaskata nekādu jēgu, gēni imūnsistēmas darbību atslēdz, lai velti netērētu enerģiju. 
  • Vēlama kāda uzticama cilvēka klātiene, ar kuru pārrunājot savas sajūtas, tās kļūtu skaidrākas. Nepieciešamas prasmes – kā sevi saprast un pieņemt, kuras veselīgās ģimenēs vecāki bērnos attīsta no agras bērnības, bet citiem jāapgūst dzīves laikā.

Kopsavilkums 

Emocijas nav tikai garīgas, tās rada arī fizioloģiskas pārmaiņas. Zinātniski to izdevās pierādīt ar funkcionālās magnētiskās rezonanses palīdzību, vērojot, kas organismā notiek, jūtot noteiktas emocijas. Psihosomatika pētī gan dzīves notikumu, gan psihisko stāvokļu un procesu apzināto un neapzināto nozīmi un to ietekmi uz organismu. Izzina, kā tas ietekmē līdzsvaru starp psihiskiem un somatiskiem procesiem, nodrošinot somatisko un psihisko veselību, ko pats cilvēks uztver par labu pašsajūtu un veselību. 

Somatizācija ir tāds neapzināts psihiskās aizsardzības mehānisms, kad emocionālas problēmas cilvēks, pats to neapzinoties, izsaka ne ar vārdiem, bet ķermeņa simptomiem. Jo vairāk cilvēks noliedz savas jūtas un cenšas nebūt ar tām saskarē, jo vairāk viņam jārēķinās, ka izstumtās, negribētās jūtas izpaudīsies ar dažādiem somatiskiem simptomiem. Var ciest arī no emocijām un konfliktiem, ko pats cilvēks nepamana, un traumējošs var būt arī tas, ko neuztveram par kaut ko svarīgu, kā nozīmi īsti nesaprotam. 

Smadzeņu neiroanatomija un neirofizioloģija ļauj šo fenomenu pamatot ar konkrētiem datiem. Eksperimentos ar žurkām pierādīts, ka baiļu izraisošas situācijas rada fi zioloģiskas pārmaiņas ķermenī arī tais gadījumos, kad smadzeņu garoza nav iesaistīta procesā, jo pilnīgi pietiek ar limbisko smadzeņu daļu. Cilvēkam nav jāapzinās, ka viņš baidās, vai jāsaprot, ka kādam notikumam ir tāda vai citāda nozīme, piemēram, ka tas varētu izraisīt sāpes, lai viņa organisms ciestu – mēs reaģējam dziļākā līmenī, neapzinoties un nesaprotot, ka atrodamies bīstamā situācijā.

Bieži vien daudzi liek vienlīdzības zīmi starp cilvēku, kas ir emocionāls, spēj paust savas jūtas, un vāju cilvēku. Bet tas neatbilst patiesībai. Vājš ir tieši tas, kas atklāti neizrāda savas jūtas un emocijas. Cilvēks, kas spēj savas patiesās jūtas paust adekvātā veidā, iegūst spēju kontrolēt situāciju sev vēlamā virzienā. Tieši saskare ar savām jūtām cilvēku dara stipru.

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .