Akmens bērnam


Aiz vien biežāk un biežāk sastopos ar jautājumiem saistībā ar akmens pielietošanos un izvēli bērnam. Tad, nu tapa šis nelielais raksts par to ko der ievērot, un kas būtu jāzina par šo tēmu.

Bērni atrodas mūsu aizgādniecībā ne tikai fiziskā plānā- kad mēs par tiem fiziski rūpējamies, taču tie atrodas, teiktu pat izteiktāki mūsu informatīvā aizgādniecībā un mēs par tiem nesam sava veida atbildību.

Bērns piedzimstot sevī nes savu ģenētisko kodu, taču informatīvi, tas vēl kopē savus vecākus- fiziski māti, informatīvi tēvu. Attiecīgi, bērns izmantojot saikni ar vecākiem ne vienmēr gūst tikai pozitīvas īpašības un tendences.

Ja bērns ir meitene, tad šīs izteiktās aizgādniecības saiknes ir vidēji līdz 11-13 gadu vecumam, ja bērns ir puika tad šīs saiknes ir līdz 7-10 gadi. Līdz šim vecumam bērns ir informātiski nepatstāvīgs un balstās uz saviem vecākiem un to ieliktajām tendencēm.

Iespējams, kādam jau kļuva skaidrs no iepriekš izlasītā, par akmens ietekmi uz bērnu. Taču ja nē, tad lasām tālāk un daļēji arī kļūs skaidrs, ko varam izmantot un kas nemaz nav tik slikti.

Bērnam atrodoties saiknē ar vecākiem un vecāku aizgādniecībā, tad pilnīgi visas kā fiziskās, tā garīgās tendences ir no tā vecākiem, ne bērna paša veidotas.

Tai pat laikā akmens ir kompensātors vai rezonātors, kā kuru mirkli tas darbojas. Nereti vieglākai izpratnei, to mēdz pielīdzināt ģenerātoram, kurš pārveido vienu enerģijas veidu citā un no sevis dod laukā, konkrētu enerģijas veidu un daudzumu. Taču ir jāsaprot viens lielums- akmens dod konkrēta spektra enerģētiku, ja salīdzina ar cilvēka paša plašo spektru.

Nākamais solis par ko nāktos padomāt, ar ko bērnam ir lielāka saikne- ar vecākiem vai akmeni?! Saprotams, ka ar vecākiem.

Un tagad ir arī kulminācija- piešķirot bērnam akmeni, šis akmens ietekmēs kādu konkrētu lielumu un tendenci. Vai pareizāk, akmens darīs savu un cilvēks šo tendenci kopēs uz sevi. Taču no otras puses ir vecāki, kuri turpina ietekmēt bērnu kā līdz šim- cerot, ka akmens izdarīs un tiem nekas nebūs sevī pašiem jāmaina. Rezultātā bērna organismā notiek savdabīga „striķa vilkšanas” sacensība- kurš kuru!

Ko mēs varam darīt- lai vai kā gribētos, bērnam dāvāt dārglietu- neatkarīgi iekš kā ir iestrādāts dārgakmenis, tas radīs tikai nogurumu bērnā un ātri pamuks no tā (pazudīs, saplīsīs un tam līdzīgi). Jāmaina ir vecākiem savas uzvedības modeļi un vērtību skalas, attiecīgi tad akmens vairs nebūs nepieciešams- ja nu vienīgi, lai pastiprinātu izmaiņas pašos vecākos un šos akmens izstrādājumus nēsās paši vecāki.

Secinājumus izdariet paši!

Taču vienmēr ir izņēmumi- tie ir jeb kāda veida dārgakmeņi, kuri nāk no dzimtas, kā mantojums- taču, ja to piešķiršana bērnam var pagaidīt vismaz pāris gadus, tad tā arī būtu jādara. Ja nē, tad šie akmeņi jau būs daudz tuvāki pašam bērnam un mazāk tam kaitēs. Tieši tāpat mūsu zemē ir ar dzintaru- akmens, kurš ir pietiekami laiku atradies mūsu platuma grādos, neradīs šoku bērna organismam, šis būs akmens, kuru bērns var nēsāt sev līdzi- ar nosacījumu, ka pats to ir izvēlējies un vēlas.

Ja nē aizvediet bērnu uz jūrmalu, lai palasa akmeņus- bērns atradīs sev visskaistāko. Latvijas teritorijā ir atrodami arī tādi akmeņi, kā ahāti, hematīts, pirīts un almandīns- šos akmeņus pēc to īpašībām, nebūtu ieteicams izmantot bērniem, izņēmums, pāris ahāta paveidi.

Svarīgākā ir bērna dzimšanas vieta, kur tas tika ieņemts un kur piedzima- tad šīs arī ir bērnam visdraudzīgākās vietas un no turienes arī var izvēlēties visdraudzīgākos akmeņus.

Ja nu tomēr, nevar bērns iztikt bez sava akmens- tad ļaujiet bērnam izdarīt izvēli pašam- kuru akmeni  vēlas, palasiet par tā īpašībām un padomājiet vai bērnam tiešām ir nepieciešamas šādas tendences un kur tās var novest, vēl neaatīstītu būtni- ir jāsaprot, ka akmens dos kādas konkrētas tendences, kuras pastiprinot attīstības periodā, iezīmēsies arī bērna raksturā.

Tas īsumā arī būs viss, ceru, ka izdevās izteikt saprotami savu domu, par šo tēmu.

Pateicos :)

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .