Kā pierast pie akmens?


Šajā rakstā mazliet vairāk par akmens mijiedarbību ar cilvēku. Kas un kā notiek, kā būtu pareizāk rīkoties un kur nepieciešama ir pacietība.

Ir jāsaprot, ka jebkura akmens ienākšana cilvēka biolaukā ir stress cilvēkam un sāk veidoties svārstības cilvēka dabīgi izveidotajā laukā.

Akmens savā būtībā strādā, kā frekvenču ģenerators un, jo tam ir sarežģītāka ķīmiskā formula, jo šī frekvence ir īpatnāka un akmens ir pielietojams retāk, tieši tāpēc visbiežāk tiek pielietoti, tādi minerālu salikumi kā dažāda veida kvarci.

Būtība ir ļoti vienkārša, katrai molekulai, katram atomam ir savs vibrāciju lauks (frekvence), tad akmeni būtībā raksturo tajā esošo atomu frekvenču summa. Attiecīgi, jo vairāk dažādu veidu atomu- jo specifiskāka vibrācija.

Lūk, noskaidrojām, ka tomēr nereti litoterapijā esošā teorija, ka netiek ņemts vērā akmens ķīmiskais sastāvs ir maldi, arī šis lielums raksturo akmeni un palīdz noteikt akmens īpatnības. Zinot, akmens ķīmisko sastāvu var spriest par akmens pielietošanas iespējām, piemēram, ņemot kvarcu (SiO2) vai kianītu (Al2SiO5 ) ir iespējams secināt, ka kianīts jau būs ar daudz šaurāku pielietojuma iespējamību, taču tas spēcīgāk iedarbosies, kādā konkrētā veidā.

Izvēloties akmeni, protams, nāksies vienmēr ņemt vērā arī tā fiziskās īpatnības, kā cietību un blīvumu- tas nereti norādīs uz akmens jaudu un iespējamo ietekmi. No cietības un blīvuma, var lieliski izsecināt akmens kristāliskā režģa struktūru. Protams, te ir vēl viena parādība, kuru sauc par kristāliskā režģa singoniju (struktūras veidu), par kuru parunāsim citreiz. Tad ko es vēlos teikt?! Iepriekš apskatītā sakarība ir pareiza, taču nevar pieņemt, ka ķīmiskais sastāvs padara akmeni vienkāršu- jāsaprot, ka tas padara to tikai plašu profilu- tā iedarbība ir plašāka. Piemēram, dimantu, kura ķīmiskā formula nav sarežģīta iedarbosies plaši uz visu organismu, taču tā fizisko īpatnību dēļ, šis akmens būs ļoti spēcīgs un ne visi spēs ar to pilnvērtīgi strādāt/ sadraudzēties.

Ievērojot iepriekš aprakstītās sakarības, pietuvosimies tieši akmens pieradināšanai un mijiedarbībai uz cilvēku. Akmens savu struktūru kā tādu nemainīs un turpinās darboties, kā tas darbojas līdz šim, aktivizējot to, tas darbosies mazliet īpatnāk un atbilstošāk tā īpašniekam, taču būtībā akmens nav jāpieradina pie cilvēka, bet tieši otrādi- cilvēks ir jāpieradina pie akmens. Jeb kurš akmens izstarojot noteikta veida vibrācijas, nonākot cilvēka biolaukā, sāks uz to iedarbību. Vai pareizāk sakot, tiks ietekmēts cilvēka, līdz šim radītais biolauks un tajā radīsies tendence uz izmaiņām.

Cilvēka ķermenis, kad tajā notiek izmaiņas pamatā vienmēr, reaģē ar slimīga stāvokļa sajūtām- galvas sāpes, slikta pašsajūta, reibšana, bezmiegs- stāvokļi, kuri atšķiras no ikdienas „normālā” stāvokļa!


Pastāstīšu nedaudz tehniskus parametrus, par piemēru ņemot, kalna kristāla gabaliņu, kurš būtu 3 cm garš. Tā vibrācijas lauku var pieņemt aptuveni 70cm attālumā no šī kristāla tuvākās malas- šis ir vidējs lielums, kurš atšķirsies dažādiem akmeņiem, piemēram, hematītam tas būs mazāks, dimantam tas būs lielāks, bet vidēji var rēķināt, ka starp populāri pielietotajiem akmeņiem ir 70cm akmens starojuma lauks- pastiprinot akmens iedarbību- panāksim tā lauka palielinājumu vidēji vēl par ½.

Katrs kristāls būs īpatns savā vibrācijā no to ķīmiskā sastāva īpatnībām- divi viena nosaukuma kristāli var krasi atšķirties savā izpausmē, kā līdzīgu piemēru var minēt mīklu, piemēram, mīkla pīrāgam un mīkla pelmeņiem- izejvielas lietojam tās pašas, taču proporcijas mainīsies. Tieši tāpat arī ir jeb kuram kristālam- šeit der uzmanīties, lasot informāciju no dažādiem avotiem, par konkrētā akmens iedarbību- ja informācija ir adekvāta (nav kārtējais tirgotāju izdomājums), tad tā attieksies uz ideālas struktūras kristālu, bez nobīdēm- tīrība, augšanas vienveidīgums u.t.t.

Pieradinot cilvēku pie kristāla der ielāgot, ka tam jānotiek pakāpeniski, ne lēcienveidā- jo spēcīgākas vai koncentrētākas iedarbības akmens, jo to lietojam ar lielākiem intervāliem. Spēcīgas iedarbības akmeņus, kā dimants, safīrs, smaragds, hrizokolla, rubīns u.c., lietojam ar lielākiem nēsāšanas pārtraukumiem- lai nepārsātinātu savu organismu ar šī akmens vibrācijām un ļautu organismam, bez smagiem veselību mainošiem stāvokļiem pie tā pierast. Akmeņus, kuri ir specifiskas iedarbības, piemēram, kianīts- to lietojam ar intervāliem, lai tas lēcienveidā neietekmētu mūsu konkrētu orgānu sistēmu darbību- šis akmens strādās aktīvi tieši pieres līmenī, un ja tas tiks lietots nepieradinot sevi pie tā, tad būtībā var rasties slimīgs stāvoklis galvas apvidū (sāpes, reiboņi u.c.) līdz organisms spēs pielāgoties.

Pieradināšana ir nepieciešama, kā drošības tehnika, lai nenodarītu sev kaitējumu- radot krasas izmaiņas organisma darbībā.

Tālāk izteikšu vidējos lielumus, kas visbiežāk sastopami litoterapijas pasaulē. Izvēloties sev akmeni, tas pierod pie cilvēka vidēji 7 diennakšu laikā, vidēji 12 diennakšu laikā tas jau pilnvērtīgi sadarbojas ar cilvēku un rada pirmās izmaiņas. Pirmās 7 diennaktis cilvēka lauks sāk pierast pie akmens, un palēnām atslēdz savas dabīgās aizsarg funkcijas. Jo sākotnēji, akmens rada stresu, traucējumus, organisma prāt, un tas no akmens sevi aizsargās. Tālākās piecas dienas veidosies dabīgas saites, kas radīs mijiedarbību- organisms sāks izmantot akmens piedāvātās vibrācijas.

Konkrētus datu ir grūti sniegt, par visiem akmeņiem kopumā- jo katrs akmens tiek izskatīts individuāli. Un pieradināšanas metodika ir jāizskata individuāli skatoties pēc cilvēka un akmens īpatnības, ir akmeņi, kurus ieteicams nēsāt visas šīs dienas un tā iedarbība būs lēna un maiga, ir akmeņi, kurus ieteicams šo dienu laikā tieši uzvilkt tikai vienu reizi- un organismam jau būs pietiekami ar uzņemto informācijas daudzumu.

Pēc visām drošības tehnikām, saprotot, iepriekš minēto- jeb kuru akmeni ir nepieciešams pirms pieradināšanas rūpīgi attīrīt no svešas informācijas, kuru tas varētu būt uzkrājis- jo pieradinot sevi pie šī akmens ir iespējams dabūt tā teikt „bonusus”, piemēram, iegādājoties lietotu dārgakmeni, kurš ir pieradis pie sava iepriekšējā saimnieka.

Lai sevi aizsargātu no neattīrīta akmens informātikas, ir lietojamas dažas pavisam vienkāršas tehnikas- pirms sākam darboties ar akmeni, ir nepieciešams to ievietot, parastas vara drāts aplī- varš lieliski noņems, savāks uz sevi, akmens informatīvo izstarojumu- no jeb kura vara vada varat uztaisīt šādu ne īpaši sarežģītu ierīci. Un atklāšu vienu retāk izklāstītu noslēpumu, kuru pielieto jau paši litoterapeiti, tas ir kalna kristāls. Tā kā litoterapeiti saskaras savā ikdienā ar dažādiem minerāliem un to skaits ir paliels, vēl jo vairāk ir tiešas terapijas, kuru laikā terapeits atkal saskaras ar informatīvi piesārņotiem minerāliem, tad šeit lieliski glābj kalna kristāls. Pats, kad strādāju, tad pamatā terapijas laikā vienmēr plaukstā atradās kalnu kristāls- tieši tai rokā, ar kuru tiek ņemti jeb kuri citi darba akmeņi. Ar laiku, lai varētu strādāt brīvāk, izmantoju kalna kristālu rokas sprādzes, attiecīgi tās caur sevi nedeva iespēju cilvēkam dabūt nevajadzīgu informāciju no manis, un man no cilvēka. Protams, arī terapijas laikā ap pašu cilvēku tiek radīts atbilstošs lauks, kurš aizsargā cilvēku no liekas informācijas. Lūk, būs katram viena vienkārša metode, kādā veidā varat sevi pasargāt no akmenī esošās informātikas, kaut vai ejot izvēlēties sev rotas lietas, nēsājiet sev līdzi kalna kristāla gabaliņu- tas lieti noderēs!

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .